Vēl divus gadus par bērnu maksās 8 latus mēnesī; no 2015.gada būšot izmaiņas
Vēl divus gadus Labklājības ministrija (LM) nav plānojusi mainīt ģimenes valsts pabalstu, kas ir 8 lati par bērnu, taču izmaiņas gaidāmas no 2015.gada, kad par otro un trešo bērnu šis valsts pabalsts būs lielāks.
Vecāku organizācija "Māmiņu klubs" pozitīvi novērtē izmaiņas, bet norāda, ka uz tām tomēr jāgaida pārāk ilgi.
Ko darīt ar ģimenes valsts pabalstu, tika diskutēts jau iepriekšējā ministra laikā. Tika pat izstrādāti vairāki varianti, taču līdz galīgajam lēmumam netika nonākts. Šā brīža ieceres sasaucas ar tolaik piedāvāto vienu no reformas variantiem.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece aģentūru BNS informēja, ka ministrijas sagatavotie priekšlikumi paredz turpināt izmaksāt ģimenes valsts pabalstu 2013. un 2014.gadā pašreizējā apmērā – astoņus latus par katru bērnu vecumā no gada līdz 19 gadiem. Savukārt no 2015.gada 1.janvāra plānots atjaunot ģimenes valsts pabalsta apmēra diferenciāciju atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
"Tas nozīmē, ka ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē nosacītu Ministru kabinets, par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts būtu divas reizes lielāks, bet par trešo un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē," paskaidroja Muižniece.
Pabalsta apmērs par pirmo bērnu varētu saglabāties astoņu latu līmenī.
Iepriekš labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") atzina, ka šis pabalsts ir simbolisks žests no valsts puses ģimeņu atbalstam tā salīdzinoši nelielā apmēra dēļ. LM dažu mēnešu laikā kopā ar vecāku organizācijām apņēmās strādāt pie ģimenes valsts pabalsta reformas.
Demogrāfiju valdība ir noteikusi par prioritāti.
"Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka norādīja, ka pozitīvi vērtējama progresivitāte, ka lielāku pabalstu maksās par otro, trešo un nākamajiem bērniem, tomēr 2015.gads, viņasprāt, ir par tālu izmaiņām.
"Esam par Labklājības ministrijas plāniem, bet bažas rada laiks, jo divus gadus atlikt ir par ilgu," komentēja Salaka.
Viņa atturīgi vērtēja iespēju, ka varētu lūgt ministrijai izmaiņas sākt ātrāk, bet aicināja intensīvi domāt par citiem atbalsta pasākumiem.
"Valsts jau skatās pēc savām iespējām. Negaidām, ka valsts varēs samaksāt tik lielu naudu, cik katrai ģimenei būs nepieciešams bērna uzturēšanai, - tā nav pareiza doma. Mums tomēr būtu jāveicina, lai ģimenes ir ekonomiski aktīvas, lai bērnus varētu nodrošināt, taču jāskatās, ko vecāks saņem atpakaļ, kad atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā," uzsvēra vecāku organizācijas pārstāve.
Pēc Salakas paustā, ja mēs gribam, lai katrā ģimenē piedzimst vismaz trīs bērni, tad pirmajam būtu jādzimst jauniem vecākiem. Iespējams, ka viņi vēl nebūs izveidojuši karjeru, bet viņiem atbalsts pašlaik ir minimāls.
BNS, Foto: shutterstock.com
Vecāku organizācija "Māmiņu klubs" pozitīvi novērtē izmaiņas, bet norāda, ka uz tām tomēr jāgaida pārāk ilgi.
Ko darīt ar ģimenes valsts pabalstu, tika diskutēts jau iepriekšējā ministra laikā. Tika pat izstrādāti vairāki varianti, taču līdz galīgajam lēmumam netika nonākts. Šā brīža ieceres sasaucas ar tolaik piedāvāto vienu no reformas variantiem.
LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece aģentūru BNS informēja, ka ministrijas sagatavotie priekšlikumi paredz turpināt izmaksāt ģimenes valsts pabalstu 2013. un 2014.gadā pašreizējā apmērā – astoņus latus par katru bērnu vecumā no gada līdz 19 gadiem. Savukārt no 2015.gada 1.janvāra plānots atjaunot ģimenes valsts pabalsta apmēra diferenciāciju atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
"Tas nozīmē, ka ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē nosacītu Ministru kabinets, par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts būtu divas reizes lielāks, bet par trešo un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē," paskaidroja Muižniece.
Pabalsta apmērs par pirmo bērnu varētu saglabāties astoņu latu līmenī.
Iepriekš labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība") atzina, ka šis pabalsts ir simbolisks žests no valsts puses ģimeņu atbalstam tā salīdzinoši nelielā apmēra dēļ. LM dažu mēnešu laikā kopā ar vecāku organizācijām apņēmās strādāt pie ģimenes valsts pabalsta reformas.
Demogrāfiju valdība ir noteikusi par prioritāti.
"Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka norādīja, ka pozitīvi vērtējama progresivitāte, ka lielāku pabalstu maksās par otro, trešo un nākamajiem bērniem, tomēr 2015.gads, viņasprāt, ir par tālu izmaiņām.
"Esam par Labklājības ministrijas plāniem, bet bažas rada laiks, jo divus gadus atlikt ir par ilgu," komentēja Salaka.
Viņa atturīgi vērtēja iespēju, ka varētu lūgt ministrijai izmaiņas sākt ātrāk, bet aicināja intensīvi domāt par citiem atbalsta pasākumiem.
"Valsts jau skatās pēc savām iespējām. Negaidām, ka valsts varēs samaksāt tik lielu naudu, cik katrai ģimenei būs nepieciešams bērna uzturēšanai, - tā nav pareiza doma. Mums tomēr būtu jāveicina, lai ģimenes ir ekonomiski aktīvas, lai bērnus varētu nodrošināt, taču jāskatās, ko vecāks saņem atpakaļ, kad atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā," uzsvēra vecāku organizācijas pārstāve.
Pēc Salakas paustā, ja mēs gribam, lai katrā ģimenē piedzimst vismaz trīs bērni, tad pirmajam būtu jādzimst jauniem vecākiem. Iespējams, ka viņi vēl nebūs izveidojuši karjeru, bet viņiem atbalsts pašlaik ir minimāls.
BNS, Foto: shutterstock.com
