Pieņemts jauns Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums turpmākajiem 12 gadiem

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis paskaidroja, ka plānojuma mērķis ir Jūrmalas daudzveidības, dabas un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, vienlaikus attīstot pilsētu par starptautiski pazīstamu veselības kūrortu ar unikāliem dabas dziednieciskajiem resursiem, biznesa kontaktu veidošanas vietu Baltijas jūras reģionā, kā arī veidojot kvalitatīvu dzīves telpu Jūrmalas iedzīvotājiem.

"Gandrīz pusotru gadu ilgušais apspriešanas process un iedzīvotāju plašā iesaistīšanās tajā dod pamatu pārliecībai, ka beidzot ir izdevies saskaņot sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības intereses un pieņemt pašlaik labāko iespējamo teritorijas plānu," sacīja pilsētas mērs.

Domē atgādināja, ka Jūrmalas teritorijas plānojums tika vērtēts atkārtoti, domei atceļot pērn decembrī pieņemto plānojuma galīgo redakciju. Teritorijas plānojuma tapšanas laikā organizēta Latvijā plašākā iedzīvotāju iesaistīšana sabiedriskajā apspriešanā – plānojuma redakcijas apspriestas deviņās plaši apmeklētās sanāksmēs ar iedzīvotājiem, tāpat ar plānojuma materiāliem varēja iepazīties izstādēs dažādos Jūrmalas pilsētas rajonos. Tika arī rīkotas diskusijas un sanāksmes ar sabiedrības grupām un nevalstiskajām organizācijām. Tiešās sarunās piedalījušies vairāk nekā 800 cilvēku, iesniegti vairāk nekā 600 rakstveida priekšlikumu, bet plānojuma mājaslapu apmeklējuši 4000 cilvēku.

Dabas teritoriju apbūve un kāpu teritorijas aizsardzība bija galvenie apspriežamie jautājumi plānojuma tapšanas gaitā. Izvērtējot saņemtos ierosinājumus, tika atbalstīti vairāk nekā 75% iesniegumu. Ievērojot piesardzības principu, no plānojuma izņemti potenciāli riskantie risinājumi, kuri radīja iedzīvotāju iebildumus. Noteikti augstbūvju ierobežojumi un maksimālais ēku augstums visā Jūrmalas  teritorijā – līdz priežu galotnēm (pieci stāvi), informēja Jūrmalas pilsētas domē.

Teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā ņemti vērā zinātnieku un ekspertu ieteikumi, precizētas prasības dabas teritoriju un attīstības teritoriju izmantošanai.

Atbilstoši plānojuma bilancei dabas teritorijas aizņem 64,6% Jūrmalas pilsētas teritorijas, satiksmes teritorijas – 10%, apbūves teritorijas – 25,4% (no tām kūrortu – 1,8% un jauktu darījumu – 1,9%, dzīvojamās apbūves – 18,1 %).

Paredzēts, ka pilsētas teritorijas plānojumā lielākoties saglabāsies tradicionālā savrupmāju apbūve, kūrorta attīstībai atvēlēti 2% pilsētas teritorijas – puduris Jauņkemeros un Ķemeros, kūrorta objekti – esošās iestādes, degradētās teritorijas un objekti, kā arī jaunās apbūves teritorijas. Kopumā kūrorta attīstībai paredzēti 182 hektāri, no tiem teritorijas ar esošajiem objektiem aizņem 45%, degradētās teritorijas – 30%, bet jaunas kūrortu apbūves teritorijas – 25%.

Domē atzina, ka teritorijas plānojumā iecerēto kūrorta teritoriju un objektu attīstība var radīt vairāk nekā 2000 jaunu vietējo darbavietu, ienākumus iedzīvotājiem aptuveni deviņus miljonus latu gadā, nodokļus vairāk nekā 15 miljonus latu gadā un nodokļu ieņēmumus pašvaldībai 0,8 miljonu latu apmērā ik gadu.

Tāpat plānā saglabāti jau iepriekšējos plānošanas periodos iecerētie objekti, piemēram, Jaundubultu tilts un projekta "Kāpa" detālplānojuma risinājumi, kā arī ietvertas jaunas idejas, pastiprinātu uzmanību pievēršot veselības, atpūtas un darījumu tūrisma objektu attīstības veicināšanai. Tāpat plānojums paredz degradētās un neatbilstoši izmantotās vietās noteikt attīstības teritoriju zonējumu ar plašāku izmantošanas iespēju klāstu, perspektīvā paredzēta mola izbūve Lielupes grīvā un noteiktas jahtu ostu plānotās teritorijas, iezīmēta perspektīvā darījumu teritorija tā sauktajā "Dubultu vēderā" un citur.

Pilsētas attīstības stratēģiju un teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem izstrādāja pilsētplānošanas uzņēmums "Grupa 93" sadarbībā ar pašvaldību. Jaunais plānojums izstrādāts, balstoties uz 2010.gada 16.decembrī apstiprināto Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010.–2030. gadam un tajā izvirzītajiem pilsētas stratēģiskajiem mērķiem.

BNS /Foto: Lita Krone/LETA