Bijušais Rīgas mērs Bojārs dzīvo no algas līdz algai

Viņš intervijā žurnālam „Palyboy” atzīst, ka vienreiz gan izdevies gūt lielus ienākumus, pārdodot zemi pie Durbes ezera. „Zemi pie Durbes ezera deviņdesmito gadu vidū biju nopircis par 3000 dolāriem, tolaik man tā bija liela nauda. Trekno gadu beigās šo zemi pārdevu par 130 tūkstošiem latu,” viņš stāsta. Stāstot par saviem tēriņiem, viņš norāda, ka īpašu izdevumu pašlaik viņam neesot: „Mašīna man ir funkcionāla – „Mitsubishi Pajero”. Manuprāt, vislabākā mašīna mežam; jau ceturtā pēc kārtas. Mainot vienmēr domāju, vai neņemt citu marku, bet beigās palieku pie šīs pašas.”

Pašreiz Bojārs ir Krievijas izcelsmes liela starptautiska koncerna „Renova” pārstāvis Latvijā. „Šis fonds tika radīts nekustamo īpašumu attīstīšanai. Pārcietām grūtos laikus un esam uzsākuši trīs projektus. Viens ir Valsts ieņēmumu dienesta ēkas būvniecība un iznomāšana dienestam, divi – dzīvojamo māju būvniecība,” norāda Bojārs. Viņš atklāj, ka ideja izveidot šādu fondu radusies viņa bijušajam kursabiedram Jurijam Voicehovskim, ar ko kopā tika meklēti investori: „Bija briti un krievi, beigās labākus noteikumus piedāvāja krievi. Pētījām perspektīvākās vietas, kur varētu notikt attīstība, un iepirkām nopietnu nekustamā īpašuma paketi. Pārstrādājām plānus, radījām detālplānojumus. Tad sākās krīze. Paldies Dievam, nebijām sākuši būvēt, jo tad mēs būtu smagās finansiālās problēmās. Krīzes laikā būvējām infrastruktūru, komunikācijas, ielas un visu pārējo paši par saviem līdzekļiem pilsētai, tagad sāksim attīstīt.”

Viņš paredz, ka treknie gadi Rīgā atgriezīsies: „Astoņsimt gadu laikā visu laiku ir mijušies treknie un liesie gadi. Pilsētas un ekonomikas attīstās cikliski. Latvijā var izmirt ciemats, bet miljonu pilsēta būs vienmēr.”

Jautāts par to, vai Rīgas domē pieņem kukuļus, viņš norāda, ka „ir bijuši gadījumi”.  Savukārt atceroties savus laikus pašvaldības vadītāja amatā viņš norāda, ka par daudzām paveiktām lietām viņam ir lepnums. „Piemēram, dzīvojamo māju būvniecība – tagad pa radio ir interesanti paklausīties, kurš ar to lielās, bet faktiski tas bija mans lēmums. Zemās grīdas tramvaji – diemžēl neizdevās īstenot ieceri ražot tos Rīgas vagonu rūpnīcā... „Arēna Rīga” – ļoti būtiska infrastruktūras sastāvdaļa... Var dažādi spriest par Dienvidu tiltu, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs. Ja toreiz tas nebūtu uzsākts, tas nebūtu nekad. Tālākajās sadārdzināšanās neesmu piedalījies, bet Guntis Rāvis („Skonto būves” vadītājs) man stāstīja, ka situācija bijusi vājprātīga – viņam katru mēnesi nākuši betonētāji un prasījuši algu pielikumu, citādi iešot uz citu kompāniju.” viņš stāsta.

Tagadējais uzņēmējs Gundars Bojārs, kurš, starp citu, attīsta arī skandalozo projektu „Pērle” Baltezerā, kā pašvaldības vadītājs ir saistīts arī ar neviennozīmīgo Dienvidu tilta būvi, kurā Rīgas dome izšķērdējusi 27 miljonus latu. Tagad viņš savu politisko darbību ir pārtraucis un nodarbojas ar uzņēmējdarbību.