Rēzeknes domes priekšsēdētājs: Situācija Lubāna ezerā kritiskajās vietās jāatrisina līdz nākamā gada pavasara paliem
Situācija ar Lubāna ezera dambjiem ir ļoti slikta, kritiskajās vietās tā jārisina līdz nākamā gada pavasara paliem, taču pašlaik par nacionālā mēroga katastrofu runāt nav pamata, sacīja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.
Švarcs norādīja, ka kritiskajās vietās situācija būtu jāuzlabo līdz pavasara paliem, savukārt citas vietas varētu vēl kādu gadu pagaidīt. Švarcs pauda viedokli, ka ļoti labi, ka patlaban tika pievērsta uzmanība šai situācijai, taču tas notiekot "ar ažiotāžas pieskaņu", jo patlaban ūdens līmenis Lubānas ezerā ir samazinājies, tāpēc nebūtu pamata runāt par nacionālā mēroga katastrofu. Tāpat Švarcs pauda šaubas, vai saistībā ar šo situāciju būtu pamats uztraukties par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs arī sacīja, ka šāda situācija Lubānas ezerā esot veidojusies pēdējos 15 gados, - tās novēršana prasa lielus izdevumus, ko šim mērķim nebija iespējas atvēlēt. Patlaban veikt darbus, lai šo situāciju novērstu, būtu lētāk, nekā pēc tam cīnīties ar plūdu sekām, uzsvēra Švarcs, tāpēc ir pozitīvi, ka Lubānas ezeram uzmanība tiek pievērta jau tagad.
Ņemot vērā, ka problēmas ar Lubānas ezera dambjiem veidojušās jau ilgu laiku, varētu teikt, ka situāciju mēģina risināt novēloti, taču, no otras puses, situācija jāuzlabo līdz nākamajam pavasarim, tātad var uzstatīt, ka problēmas mēģina novērst savlaicīgi, - sacīja Rēzeknes novada mērs.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 9.jūlijā plkst.11 sasaucis Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar situāciju Lubānas ezerā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere, sēde sasaukta pēc Zemkopības ministrijas (ZM) lūguma, lai izskatītu tās sagatavoto informāciju par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību to novēršanā.
ZM skaidro, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ. Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildu draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp AS "Latvenergo" piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei, norādīja ZM.
ZM norāda, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu var risināt ne ātrāk kā 2014.gadā, tomēr problēma ir pārāk akūta, un tai nepieciešams tūlītējs risinājums. Efektīvākais risinājums, kas paver iespēju novērst avārijas draudus, nesagaidot nacionāla mēroga plūdus Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā, ministrijas ieskatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban esošo finanšu instrumentu izmantošana.
LETA
