Ministrija izmaiņas sociālo pabalstu izmaksā grib ieviest no nākamā gada
Lai gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) atzīst, ka pabalstu reforma ir vēl negatava un par to vēl daudz jādiskutē, Labklājības ministrija (LM) izmaiņas vēlētos ieviest no nākamā gada.
Koncepciju par sociālās palīdzības pabalstu sistēmu valdībā plānots iesniegt augusta sākumā, aģentūru BNS informēja ministrijā.
Pašlaik valsts apņēmusies līdz šā gada beigām līdzfinansēt garantēto minimālā ienākuma līmeni (GMI), bet līdz 30.aprīlim tika līdzfinansēts arī dzīvokļa pabalsts. Pašvaldības atkarībā no finanšu iespējām var lemt vēl par citiem pabalstiem. Sociālajos pabalstos ik mēnesi tiek izmaksāti apmēram pieci miljoni latu.
LM bija aicinājusi pašvaldības sniegt vērtējumu sociālo pabalstu izmaiņu piedāvājumam, to nosaucot par sākumu diskusijai. Par esošās sistēmas trūkumiem atzīta nespēja operatīvi reaģēt, cilvēku atkarība no pabalstiem un motivācijas trūkums atstāt pabalstu saņēmēju rindas. Reformas mērķis ir vērsts uz efektīvāku palīdzību cilvēkam krīzes brīdī un pabalstu saņēmēju skaita samazināšanu.
Pašvaldības šonedēļ komentēja, ka reforma ir nenobriedusi un par to vēl nepieciešamas ļoti plašas diskusijas. LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa aicina arī veikt sociālo atbalstu pasākumu inventarizāciju, lai visi pasākumi saslēgtos vienā ķēdē.
Ministrija rosina garantētā minimālā ienākuma jeb GMI pabalstu aizstāt ar iztikas pabalstu 35 latu apmērā un ieviest integrācijas pabalstu, kuru maksāt no pusgada līdz gadam. Tā apmērs būtu 70 latu mēnesī, bet par bērniem ‒ 50 latu. Piedāvāts atteikties no maznodrošinātā statusa.
LPS nosaukusi trīs "fundamentālās lietas", kas jāņem vērā, strādājot pie pabalstu reformas.
Pirmais – sociālās palīdzības sistēmu nevar padarīt mērķētāku un kvalitatīvāku, ja nav sakārtotas proporcijas starp minimālo algu un dažādiem sociālajiem lielumiem.
Otrais – ja nav būtiski samazināta pelēkā ekonomika. Jautājums par algu saņēmējiem aploksnē neesot noregulēts – šie cilvēki tik un tā nāk uz sociālajiem dienestiem.
Trešais – nav atrisināts jautājums par sociālajiem dienestiem un visu datu ieguvi tiešsaistes režīmā no citām datubāzēm, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par klienta tiesībām saņemt sociālo palīdzību.
"Tās ir trīs fundamentālās lietas. Tas īstenībā pārsniedz Labklājības ministrijas iespēju jomu, tāpēc diskusijai ir jāpiesaista gan Ekonomikas ministrija, gan Finanšu ministrija, gan Valsts ieņēmumu dienests, gan vēl citas struktūras. Izraut no konteksta, vienkārši pārsaukt pabalstu un kaut ko vietām pamainīt – tam nebūs jēgas, no tā neiegūst ne valsts kā politikas veidotājs, ne pašvaldība, ne iedzīvotāji," uzskata LPS pārstāve.
BNS
