Deputāts Dombrava ģimenes ar bērniem uzskata par vērtīgākām
Ģimenes ar bērniem no nācijas ilgtermiņa viedokļa ir vērtīgākas nekā tās ģimenes, kurās bērnu nav, uzskata Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas pārstāvis Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
Šādu viedokli Dombrava šonedēļ pauda demogrāfijas apakškomisijas sēdē, kurā diskutēja par valsts finanšu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Viņš neuzskata, ka ar šādiem izteikumiem pretnostata dažādas sabiedrības grupas.
"Objektīvi paskatoties no nācijas ilgtermiņa viedokļa, tās ģimenes, kur tiek radīti pēcnācēji, – viņi domā par tautu ilgtermiņā atšķirībā no ģimenēm, kuras savas negribēšanas dēļ nerada pēcnācējus. Šajā situācijā objektīvi vērtīgāka kļūst tā pirmā ģimene tieši no mūsu tautas pastāvēšanas viedokļa. Kā nekā esam topa piecniekā starp visstraujāk izmirstošajām tautām pasaulē. Mums vienkārši vajag rīkoties radikāli un ļoti spilgti pateikt, ka ģimenes ar bērniem ir jāatbalsta," sacīja deputāts.
Savukārt uz jautājumu, vai cilvēki bez bērniem nesniedz citu, līdzvērtīgu ieguldījumu valsts attīstībā, Dombrava atbildēja, ka pašlaik tas nostājas līdzvērtīgā izpratnē, piemēram, maksājot nodokļus, palīdzot līdzcilvēkiem, "bet šīs ģimenes pēc gadiem simts vairs vienkārši nav, nevar dot nekādu ieguldījumu sabiedrībai un tautai, savukārt tās, kurās ir bērni, veidos mūsu nākotni ilgtermiņā".
Deputāts norādīja, ka ienākumi uz vienu cilvēku ir mazāki ģimenēs ar bērniem. Valsts atbalsts astoņu latu apmērā ik mēnesi līdz bērns ir pilngadīgs esot niecīgs. Ģimenēm ar bērniem ir lielāki izdevumi, bet mazāki ienākumi uz cilvēku, uzsvēra deputāts.
"Mana ideja bija domāt virzienā, ka valstij būtu jāatbalsta ģimenes ar bērniem, jo tās ilgtermiņā dod lielāku pienesumu sabiedrībai un valstij. Pašlaik ir izveidojusies situācija, ka ģimenes ar bērniem ir neizdevīgākā situācijā nekā tās ģimenes, kurās nav bērnu, ja paskatāmies finansiāli. Valsts interesēs būtu darīt visu iespējamo, lai šīm ģimenēm būtu sniegts atbalsts, lai tās nenonāktu diskriminējošā situācijā pret tiem, kas izvēlas neradīt bērnus," paskaidroja deputāts.
Viņš arī klāstīja, ka tām ģimenēm, kas medicīnisku apstākļu dēļ nevar radīt pēcnācējus, ir radīta valsts atbalsta programma tieši neauglības ārstēšanai un papildus pastāv arī adopcijas iespējas.
Jau vēstīts, ka Demogrāfijas lietu apakškomisija otrdien nolēma strādāt pie vairākiem priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem lielākam finanšu atbalstam: māmiņu algu jeb vecāku pabalstu maksāt ilgāk – līdz pusotram gadam; māmiņām bērna kopšanas laikā saglabāt to pašu ienākumu līmeni, kāds bija strādājot, iespējams, jānosaka izmaksu griesti, piemēram,1000 vai 1200 latu; noteikt minimālo vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu 70 procentu apmērā no minimālās algas, iespējams, diferencējot, lai šādu atbalstu noteikti saņemtu jaunās māmiņas, kuras vēl mācās vai studē; vecāku pabalstu maksāt arī strādājošajām māmiņām, iespējams, līdzīgi kā Igaunijā tas varētu tikt ierobežots līdz noteiktam kopējam ienākumu līmenim; par mērķi nosakāms princips, ka bērna kopšanas pabalsts tiek aprēķināts no abu vecāku algām, lai abi vecāki varētu veltīt laiku bērna kopšanai līdz pusotram gadam.
