Latvijā trūkst naudas arī ambulatorajiem pakalpojumiem

Līdzekļu šajā jomā trūkst, lai arī tieši šo veselības aprūpes daļu valdība teicās stiprināt, lai cilvēki vairāk ārstētos ambulatori, nevis tieši slimnīcās, kur aprūpe ir vairākas reizes dārgāka, raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Saskaņā ar VM ziņojumu vērā ņemams iztrūkums šogad ir sagaidāms diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu apmaksā - 10,7 miljoni latu, kā arī speciālistu un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksā - 8 miljonus latu VM lūdz piešķirt papildus no valsts budžeta, bet 2,6 miljonus latu tā atradusi iekšējās rezervēs.

Pārstrādes - t.i. veikti izmeklējumi un konsultēti pacienti vairāk, nekā ieplānota budžeta nauda - ir praktiski visās programmās. VM ziņojumā dati analizēti par gada trim mēnešiem, uz kuriem balstoties modelēts, cik naudas pietrūks visa gada garumā. Izmeklējumu sadaļā finansiālā izteiksmē vislielākā pārstrāde ir konstatēta laboratoriskajos izmeklējumos, proti, gadam atvēlētais finansējums ir 11,9 miljoni latu, trim mēnešiem līguma summa ir 2,98 miljoni latu, taču darbs paveikts jau par 4,09 miljoniem latu. VM secina, ka līdz gada beigām pietrūks vismaz 4,4 miljonu latu.

Procentuāli vislielākā novirze no plānotā ir mammogrāfijas izmeklējumos - veikto izmeklējumu skaits par 67% pārsniedz plānoto. To var uzskatīt par pozitīvu ziņu, jo arvien vairāk sieviešu veic šo krūts vēža diagnostikas izmeklējumu, lai laikus atklātu iespējamo saslimšanu. Vēl no izmeklējumiem būtiski vairāk, nekā plānots, veikti rentgena izmeklējumi un datortomogrāfija.

Skatoties pagājušā gada VM ziņojumu, var secināt, ka izmeklējumu skaita pieaugums nav saistīts ar būtisku saslimstības pieaugumu vai līdzīgiem iemesliem. Skaidrojums ir vienkāršs: ne pagājušajā gadā, ne šogad, plānojot veselības aprūpes budžetu, nav iedalīts tik naudas, cik vajadzētu, bet bāzes izdevumos arvien tiek ņemts par pamatu samazinātais finansējums. Tas rada pamatu tam, ka katru gadu jālūdz papildu nauda.

Nepietiekams finansējums ir arī dienas stacionāriem un speciālistu pakalpojumiem. Dienas stacionāri veikuši darbu par 24% vairāk nekā ir bijis finansējums, tāpēc gadā tam pietrūks 6,2 miljoni latu. Ievērojami vairāk sniegti ķirurģiskie pakalpojumi dienas stacionārā, tostarp visvairāk virs normas darbs paveikts ginekoloģijā, otolaringoloģijā bērniem un traumatoloģijā. Arī staru terapijā nepietiek naudas - papildus būs nepieciešams vismaz miljons latu. Savukārt speciālistu vidū visvairāk naudas pārtērēts pediatrijā, hematoloģijā, kam seko narkologi un urologi.

VM ziņojumā par izmeklējumu skaitu minēts, ka pediatrijā tas samazinājies par 40%, uroloģijā - par 30% utt. Nav teikts, kāpēc radusies tāda situācija un kāds ir skaidrojums naudas pārtēriņam un konsultāciju skaita samazinājumam vienlaikus.

Laikraksts atzīmē faktu par psihiatrisko slimnieku ārstēšanu dienas stacionārā, kur atvēlētais gada finansējums ir 34 lati, trim mēnešiem 9 lati, tomēr reāli izlietoti 645 lati, kas procentuāli rada vislielāko - 7067% pieaugumu. Taču datos par izmeklējumu skaitu minēts, ka faktiski trijos mēnešos nav veikts neviens izmeklējums. VM speciāliste Egita Pole paskaidrojusi, ka tas ir saistīts ar to, ka šos pakalpojumus vispār sniedz no sociālās drošības tīkla, tāpēc tiem šajā finansējuma sadaļā nemaz nebija jābūt. Savukārt uz citiem neskaidriem jautājumiem atbildes sola Nacionālais veselības dienests, kura speciālisti gatavojuši skaitļus ziņojuma tabulām.