Policija avārijās bojāgājušo skaita pieaugumu saista ar tumšo ziemu
Nepareiza ātruma izvēle un pagājušā ziema, kas ilgstoši bija bez sniega un tumša, policija skatījumā ir būtiskākie iemesli, kādēļ šogad pieaudzis avārijās bojāgājušo un cietušo skaits.
LETA jau ziņoja, ka šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar analogu laika posmu pērn, par gandrīz 16% pieaudzis avārijās bojā gājušo skaits, bet par 4,5% - negadījumos ievainoto personu skaits.
Domājot par iemesliem šai situācijai, policija arī min divus šā gada traģiskākos ceļu satiksmes negadījumus, kuros kopā dzīvību zaudēja desmit cilvēki - tā bija traģiskā avārija Krāslavā gada pirmajā dienā, kad bojā gāja septiņi jaunieši, un Cēsu dzelzceļa pārbrauktuves negadījums jūnijā ar trīs bojā gājušajiem, kas veido gandrīz visu statistikas pieauguma daļu, aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Lita Juberte.
Pēc VP statistikas datiem, ceļu satiksmes negadījumu biežākais cēlonis ir nepareiza ātruma izvēle, tostarp arī atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, tāpēc policija šai jomai pievērsīs pastiprinātu uzmanību - līdzās fotoradariem policijas darbinieki atļautā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolēs arī ar portatīvajām mērierīcēm jeb tā dēvētajiem rokas radariem.
VP Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre skaidro, ka līdzās jau minētajai braukšanas ātruma kontrolei pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Viņa stāsta, ka policija vēl vairāk kontrolēs gan gājējus, gan velobraucējus un mopēdistus. "Ikdienā bieži redzams, ka gājēji pārvietojas pa nepareizo brauktuves pusi, šķērso brauktuvi neparedzētās vietās, uz sabiedrisko transportu dodas, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus," atzīst Mistre. "Redzot, ka šie noteikumi bieži netiek ievēroti, policijai jādarbojas vēl aktīvāk - jāaizrāda, jāskaidro un jāizglīto, lai novērstu potenciālo negadījumu riskus," uzskata Mistre.
Starp faktoriem, kas šogad ietekmējuši uz ceļiem cietušo un bojāgājušo cilvēku skaita pieaugumu, policija min arī šā gada tumšo ziemu - ilgstoši nebija sniega, tika notriekti gājēji bez atstarotājiem, velosipēdistiem sezona nebeidzās, līdz ar to tie turpināja braukt arī ziemas periodā, norādīja Juberte. Tā rezultātā būtiski palielinājās bojāgājušo un negadījumos iesaistīto velosipēdistu skaits. Ziemas mēnešos bojā gāja pieci velosipēdisti, bet kopumā šogad pirmajos sešos mēnešos - 13 velobraucēji. Savukārt pērn gāja bojā divi riteņbraucēji.
Arī velobraukšanas kultūra pati par sevi kļūst arvien populārāka, velobraucēju skaits palielinās, tāpēc arī negadījumos šie satiksmes dalībnieki iekļūst biežāk kā pirms pāris gadiem. Ikdienā ceļu satiksmē redzams, ka velobraucēji nereti neievēro noteikumus, tāpēc policija aicina visus ceļu satiksmē iesaistītos pārvietoties atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem, būt tolerantiem vienam pret otru, jo tikai tādā veidā iespējams panākt pozitīvas izmaiņas ceļu satiksmē.
Runājot par velosipēdu un mopēdu vadītāju pārkāpumiem, Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece akcentē tos, kas saistīti ar braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņu, sarkanās gaismas signāla un brauktuves šķērsošanas noteikumu ievērošanu. Tāpat ne mazāk svarīgs ir arī velosipēdu izkārtojums uz brauktuves, sevišķi gadījumos, kad blakus brauktuvei ierīkots velosipēdu ceļš. "Veloceliņi ir jālieto, tie ir izbūvēti satiksmes drošības labad, tāpēc policija atgādina - ja līdzās brauktuvei ir veloceliņš, velobraucējiem jāpārvietojas pa to, nevis pa brauktuvi, pretējā gadījumā tas ir noteikumu pārkāpums un arī būtisks risks," norāda Mistre.
LETA jau ziņoja, ka gada pirmajos sešos mēnešos uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši 80 cilvēki, bet pērn šajā laikā - 69. Savukārt avārijās dažādas traumas guvuši 1873 cilvēki.
Jūnijā vien uz Latvijas ceļiem negadījumos dzīvību zaudējuši 20 cilvēki. Salīdzinot ar 2011.gada jūniju, tas ir par 81% vairāk.
Visvairāk cilvēku avārijās gājuši bojā Zemgales un Latgales reģionos - katrā pa 20, bet Rīgas reģionā - 18. Vislabākie statistikas dati ir Vidzemes reģionam, jo tur avārijās dzīvību zaudējuši vismazāk cilvēku - 17. Ja vērtē pagājušā gada statistikas datus, tad vislielākais bojā gājušo pieaugums ir Latgales reģionā. Tas gan saistāms ar traģisko avāriju Krāslavas novadā, kur pašā gada sākumā gāja bojā septiņi jaunieši. Savukārt Rīgas reģionā šogad vērojams bojā gājušo samazinājums.
Kopumā gada pirmajā pusē reģistrēti 7185 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 1494 bija ar cietušajiem.
LETA
