Tiesa augustā vērtēs, vai atlikt gadu ilgā cietumsoda izpildi korupcijā tiesātajam juristam Džeriņam

Tiesas pārstāvis Jānis Jaksons pastāstīja, ka jūlija sākumā tiesa saņēma Džeriņa pieteikumu, kurā viņš lūdza atlikt sprieduma izpildi uz trim mēnešiem. Džeriņa minētos iemeslus sprieduma atlikšanai Jaksons nevarēja atklāt.

Tiesa Džeriņa pieteikuma izskatīšanai noteikusi atklātu tiesas sēdi 15.augustā.

Pieteikuma iesniegšana gan automātiski nenozīmējot, ka Džeriņam līdz 15.augustam ir atlikta sprieduma izpilde. Tiesa jau jūnija beigās nosūtīja Jūrmalas policijas iecirknim dokumentus par sprieduma izpildi.

Pagaidām tiesa nav saņēmusi apstiprinājumu no policijas, ka Džeriņš būtu nogādāts ieslodzījuma vietā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis pastāstīja, ka pēc tam, kad Džeriņš informēja policiju par to, ka lūdzis tiesai atlikt sprieduma izpildi, likumsargi sazinājās ar tiesu, lai pārliecinātos par šāda pieteikuma esamību.

Tiesa policiju informēja, ka tiks noteikts datums un pieteikums izskatīts un nelūdza policiju līdz izskatīšanas brīdim aizturēt Džeriņu.

Jau ziņots, ka 22.jūnijā Augstākās tiesas Senāts noraidīja Džeriņa kasācijas sūdzību. Senāta lēmums vairs nav pārsūdzams.

Džeriņam līdz sprieduma stāšanās spēkā brīdim bija piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Ja Džeriņš cietumā labi uzvedīsies, viņam ir iespējams pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu, un viņš uz brīvām kājām var tikt jau pēc pusgada.

Rīgas apgabaltiesa pērn Džeriņam piesprieda gadu cietumā un nolēma no viņa valsts labā piedzīt 1200 latu. Apsūdzēto gan apcietinās tikai tad, ja šāds spriedums stāsies spēkā.

Prokurors apsūdzētajam prasīja piespriest cietumsodu uz četriem gadiem un trim mēnešiem, kā arī piedzīt valsts labā 2200 latu.

Līdz šim Džeriņa lieta jau pabijusi vairākās tiesu instancēs, līdz tā atkal nonāca apelācijas instancē – Rīgas apgabaltiesā.

Džeriņš savā mājaslapā www.edgarsdzerins.lv jau iepriekš sniedzis viedokli un situācijas aprakstu saistībā ar viņa lietu, kā arī publicējis deviņus prokuratūras dokumentus, kuros skaidri norādīts, ka "es neesmu solījis nevienam dot kukuli, ka lietā nav konstatēta neviena amatpersona un tas, ka dotā nauda nav kukulis".

Iepriekš vēstīts, ka prokuratūra, kuras apsūdzība balstījās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto izmeklēšanu, uzskatīja, ka Džeriņš 2006.gada janvārī no Gunta Gardas pretlikumīgi saņēmis 2200 latu, lai tos nodotu Rīgas domes amatpersonām. Jurists naudu piesavinājies, tādējādi apzināti maldinot Gardu, dodot viņam solījumu saistībā ar divu vecīšu iekārtošanu pansionātā.

Džeriņš aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka ne Gardam, ne arī kādai citai personai nav solījis nodot vai piedāvāt materiālu vērtību, mantisku vai citu labumu kādai amatpersonai. Viņam ne ar Gardu, ne arī ar kādu citu personu nav bijusi saruna par Rīgas domes vai citas valsts sociālās aprūpes iestādes vai institūcijas darbinieku.

No Gardas gan jurists saņēmis samaksu par juridisko palīdzību, lai izpētītu jautājumu par likumiem sociālās aprūpes jomā un iekārtotu sirmgalvjus pansionātā. Taču nekad jurists nav ņēmis no Gardas naudu kādu pretlikumīgu maksājumu veikšanai.

Jurists Gardu arī dēvēja par krāpnieku, kurš pats, iespējams, devis kukuļus Rīgas domes amatpersonām.

BNS