Ijabs: nevajadzētu ļaut referendumus rīkot mazām grupiņām, kas grib pabojāt dzīvi valdošajai elitei
Politologs Ivars Ijabs atbalsta parakstu sliekšņa paaugstināšanu referenduma ierosināšanai un uzskata, ka jāņem vērā ne tikai Satversmes juridiskā puse, bet arī tas, kā iedzīvotāji valsts pamatlikumu izmanto.
“Mums nevajadzētu uz Satversmi raudzīties tikai kā uz juridisku dokumentu, bet arī skatīties, kā cilvēki ar to apietas. Un ja viņi apietas ar šīm normām tā, ka grib uz sitienu aizklapēt krievu skolas vai ieviest Latvijā otru valsts valodu, mums ir jāpakasa pakausis un jāpadomā, vai šādas iespējas nebūtu ierobežojamas, jo tas ne pie kā laba neved,” piektdien intervijā Latvijas Radio teica Ijabs.
“Pilsoņu iniciatīvai ir jāapliecina, ka aiz tās stāv patiešām ievērojama pilsoņu daļa, nevis tikai maza manipulatoru grupiņa, kas šādā veidā grib pabojāt dzīvi valdošajai elitei,” viņš uzsvēra.
Ijabs atzina, ka politologu vidū nav vienprātības par izmaiņām referendumu regulējumā. Tomēr, viņaprāt, ir jāraugās, kādu iespaidu referendumi atstāj uz valsts attīstību, jo līdz šim tie bijuši izteikti populistiski un apzināti orientēti uz sabiedrības šķelšanu.
Eksperts pauda viedokli, ka risinājums ar 150 tūkstošiem parakstu, ieskaitot iespējas parakstīties elektroniski, “ir pilnīgi ok”. “Nelaime ir tā, ka tas notiks tik vēlu un mums ir jādzīvo tagad trīs gadi līdz 2015.gadam ar šiem 50 tūkstošiem un tas ir grūti savācams parakstu skaits,” viņš teica.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, skatot grozījumus likumā par referendumu ierosināšanu, vienojās atbalstīt priekšlikumu, kas paredz līdz 2015.gadam referendumu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām palielināt pirmajā kārtā nepieciešamo parakstu skaitu līdz 50 tūkstošu vēlētāju parakstiem.
Tādējādi līdz 2015.gadam par savu naudu likumdošanas iniciatīvas autoriem būs jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu.
Saeima likumprojektu par referendumu ierosināšanu atkārtoti skatīs ārkārtas sēdē 26.jūlijā, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā jau šā gada 1.septembrī.
Patlaban par savu naudu likumprojekta autoriem jāsavāc vien 10 tūkstoši parakstu, taču pēc 2015.gada par savu naudu būs jāsavāc visi – vienas desmitās vēlētāju daļas jeb aptuveni 150 tūkstoši parakstu.
Tādējādi panāktais kompromiss arī apmierina Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlmi, kurš, nododot likumprojektu par tautas nobalsošanas ierosināšanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, aicināja izvērtēt iespēju piedāvātās izmaiņas attiecībā uz parakstu skaita prasībām noteiktā apmērā iedarbināt ātrāk nekā 2015.gadā.
BNS, Foto: Edijs Pālens/LETA
