Policija lauzīs līgumu ar fotoradaru uzstādītājfirmu "Vitronic"

Kā otrdien preses konferencē paziņoja VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns, uzņēmumam 20 dienu laikā ir jāsniedz savi paskaidrojumi par līguma neizpildi. Pēc šī termiņa līgums tiks lauzts.

Marķitāns sacīja, ka šo 20 darba dienu laikā jeb līdz 22.augustam- uzņēmumam ir dots laiks sniegt paskaidrojumus par līguma neizpildi, taču policijai nav pārliecība, ka līguma saistības varētu tikt izpildītas. Tas nozīmējot, ka policija lēmumu par līguma laušanu, visticamāk, nemainīs.

Pēc paskaidrojumu saņemšanas VP desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar 2012. gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš, kas nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi, līgumsaistību izpildīšanai.

Marķitāns atzīmēja, ka jau iepriekš uzņēmumam tika doti vairāki līguma izpildes pagarinājumi, kā arī izteikti divi brīdinājumi par līguma laušanu, taču situācija nemainījās.

VP priekšnieka pienākumu izpildītājs vienlaikus uzsvēra, ka fotoradari sevi ir attaisnojuši un tie ir nepieciešami satiksmes drošības uzraudzīšanai. Taču jau augustā, proti, dienā, kad tiks lauzts līgums, ierīces ātruma pārkāpējus vairs nefiksēs. Vaicāts, vai fotoradari tiks demontēti, Marķitāns norādīja, ka šāds jautājums jāadresē uzņēmumam. Ātruma pārkāpumi tiks fiksēti līdz dienai, kad līgums tiks lauzts, kas arī nozīmē, ka soda kvītis apstrādātas un nosūtītas autovadītājiem var tikt arī pēc līguma darbības beigām.

Lai gan pēdējā pusgada statistika rāda, ka bojā gājušo skaits pieaug, kopējais ātrums ceļu satiksmē līdz ar fotoradaru ieviešanu ir samazinājies. Īpaši to apstiprinot statistikas dati Rīgas reģionā. Marķitāns uzsvēra, ka policijai nav cilvēkresursu, lai varētu nodrošināt efektīvu ātruma pārkāpēju tvarstīšanu. Automātiskās ierīces jeb fotoradari ir liels atspaids VP darbā, sacīja Marķitāns. Līdz ar līguma izbeigšanos satiksmes uzraudzība tika pavājināta, atzina VP pārstāvis.

Par tālāko nākotni Marķtiāns runāt bija izvairīgs. Viņš tikai apliecināja, ka policija vērsīsies Iekšlietu ministrijā ar lūgumu meklēt risinājumus par iespējām policiju nodrošināt ar fotoradariem.

Patlaban netiek apspriests jautājums, ka policija no "Vitronic" varētu atpirkt jau esošās ierīces. Lai gan līgumā ir minēts, ka policija varētu tos atpirkt, ja sešus mēnešus pirms tam ir izteikts šāds priekšlikums, taču jebkurā gadījumā likumdošana šādās situācijās paredz izsludināt arī publisku iepirkumu. Tādējādi, pēc Marķitāna teiktā, policijai šobrīd neesot nekādu iespēju atpirkt fotoradarus no "Vitronic".

LETA jau ziņoja, ka šodien ir datums, līdz kuram privātajam partnerim "Vitronic Baltica un partneri" bija jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības, tādēļ VP pārstāvji tikās ar fotoradaru uzstādītāju firmu, lai konstatētu, kā tiek izpildīts līgums, un pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību.

Kā aģentūrai LETA iepriekš atzina iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.

Jautāta, kādas būs līguma izbeigšanas sekas, Siliņa aģentūrai LETA atbildēja, ka pagaidām to vēl ir grūti prognozēt. Katrā ziņā visas ātruma mērierīces pieder uzņēmumam "Vitronic Baltica un partneri", valsts tās nav pirkusi, tikai vienojusies par kārtību, kādā uzņēmums, izmantojot šīs ierīces, sniedz valstij pakalpojumus.

Siliņa atzina, ka veids, kādā tiek realizēts fotoradaru projekts, Latvijā ir jaunums, tāpēc VP ir centusies nākt pretī uzņēmumam, piemēram, nosūtot rakstiskus lūgumus pašvaldībām nevilcināties ar būvatļauju izsniegšanu u.tml.

Tikmēr "Vitronic Baltica un partneri" gatavojas piedāvāt pasūtītājam savu redzējumu un priekšlikumus situācijas risināšanai. Kā aģentūrai LETA atzina "Vitronic Baltica un partneri" preses sekretāre Antra Gaile, priekšlikumu sagatavošana vēl ir tikai procesā. Uzņēmuma mērķis, pirmkārt, tos ir pēc iespējas ātrāk iesniegt pasūtītājam un, ja tas nebūs pretrunā ar noslēgto līgumu, par to informēt arī plašāku sabiedrību, sacīja Gaile.

Gaile arī izplatīja paziņojumu, kurā atzīmēts, ka šodien uzņēmums tikšanās laikā ar Valsts policiju ir saņēmis paziņojumu, ar kura saturu iepazīsies un līgumā noteiktajā laikā sniegs argumentētu skaidrojumu, kādu apstākļu dēļ nav bijis iespējams pildīt līguma saistības sākotnēji noteiktajā termiņā, kā arī piedāvās priekšlikumus situācijas risināšanai. Šobrīd uzņēmums turpina darbu un sniedz pakalpojumu Valsts policijai ikdienas režīmā.

Savukārt "Vitronic" sabiedrisko attiecību un mārketinga pārstāve Jūlija Stolle biznesa portālam "Nozare.lv" pavēstīja, ka visu informāciju un komentārus par "fotoradaru lietu" Latvijā var sniegt tikai Latvijas meitas uzņēmums "Vitronic Baltica un partneri".

Līdz 23.jūlijam uzņēmums kopumā ir uzstādījis un nodevis VP 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievades darbi.

Uzņēmums turpina sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus attiecībā uz piegādātajām mobilajām un uzstādītajām stacionārajām iekārtām, turpina veikt atlikušo stacionāro objektu projektu izstrādi un saskaņošanu, kā arī ir gatavs sniegt detalizētu un argumentētu skaidrojumu, kādu apstākļu dēļ nav iespējams pildīt līguma saistības sākotnēji noteiktajā termiņā, uzsvēra Gaile.

LETA jau ziņoja, ka 24.maijā Rīgā un arī ārpus galvaspilsētas darbību sāka pirmie 23 stacionārie fotoradari. Pirms stacionārajiem fotoradariem atbilstoši valsts standartam ir izvietota ceļazīme nr.846 - "Fotoradari".

VP priekšnieks Ints Ķuzis maija beigās nosūtīja privātajam partnerim otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Tas paredz, ka divu mēnešu laikā jeb līdz 24.jūlijam komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.

Saskaņā ar noslēgto līgumu uzņēmumam "Vitronic Baltica un partneri" pavisam ir jāpiegādā un jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 60 jābūt tikai butaforijām. Papildus tam komersantam jānodrošina arī 30 pārvietojamo fotoradaru darbība.

LETA / Foto: Edijs Pālens / LETA