Ķīlis sola panākt izmaiņas augstskolu pārvaldē

Pirms divām nedēļām ministrs nāca klajā ar aicinājumu Augstākās izglītības padomei (AIP) sabiedrības interešu labad publiskot starptautisko ekspertu vērtējumu Latvijas augstskolu studiju programmām, bet padome kavējās to darīt. Īpaši svarīgi publiskot šo informāciju bija tāpēc, ka jūlija vidū sākās dokumentu pieņemšana studijām augstskolās. Ekspertu vērtējums atklāja, ka no 854 vērtētajām studiju programmām 55 būtu slēdzamas.

Ķīlis uzskata, ka šis novērtējums ir maigs. "Valsts prezidents tā domā, un es tāpat. Daudz asāk vajadzēja."

Augstskolu novērtējumu, viņaprāt, vajadzētu sniegt ik pēc diviem gadiem, nevis izņēmuma kārtā, kā tas bija šoreiz, darot to Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros. "Jāatrod institucionalizēta vieta šādam vērtējumam, un tas jāsniedz visai Latvijas augstākās izglītības jomai vienlaikus. Latvija nav liela, pusgada laikā to mierīgi var izdarīt. Šis vērtējums ļoti masīvi jāizmanto tālāk, akreditējot studiju virzienus," savas ieceres skaidro ministrs.

Ieguvums studentiem būs tāds, ka pēc izvērtējuma augstskolām savstarpēji katrā studiju virzienā nāksies konsolidēt resursus, studentiem piedāvājot labākos mācībspēkus, tās varēs arī veikt niansētāku specializāciju. "Nodarbosimies nevis tikai ar sodīšanu: sliktās programmas slēgt, nedot [budžeta] naudu nekvalitatīvajām programmām, bet arīdzan labās programmas apvienosim," akcentē Ķīlis.

Ministrs atzīst, ka konsolidācija, visticamāk, nepatiks savstarpēji konkurējošām augstskolām, to programmu veidotājiem. "Pašas augstskolas veiks šo konsolidāciju," skaidro ministrs. Veids, kā Izglītības un zinātnes ministrija var veicināt šo procesu, - lemjot par publisko resursu jeb tā dēvēto budžeta vietu piešķīrumu augstskolām. Patlaban tie ir 30 miljoni latu.

"Augstskolas pašas varēs lemt, vai vēlas izmantot publiskos resursus. Ja nevēlēsies - lai veicas!" rezumē Ķīlis.

Patlaban Latvijā ir 62 augstākās mācību iestādes, no kurām 34 ir augstskolas, pārējās - koledžas, un 980 licencētas studiju programmas. Mazai valstij ar 90 000 studentu tas ir ļoti liels skaits, proporcionāli salīdzinot kaut ar Igauniju un Lietuvu vien.

Nākamie soļi, ko Ķīlis augstākajā izglītībā grib spert, - atcelt studiju valodas ierobežojumus, lai tuvinātu Latvijas augstskolas starptautiskajai videi, veicinātu viesprofesoru pieplūšanu, iespēju katram studentam kaut semestri tikt studiju apmaiņas programmās citās valstīs, kā arī ciešu sasaisti ar darba tirgu - lai visvairāk vēlas studēt augstskolās, kuru absolventi ir veiksmīgi darba tirgū.

Pašlaik augstskolas tiek vadītas no iekšienes: tie, kas lemj, ir pašas augstskolas mācībspēki, administratori. Ķīlis uzskata, ka augstskolu padomēm jābūt strukturētām tā, ka mazākums tajās ir no pašas augstskolas, vairākums no ārpuses - biznesa cilvēki, sabiedrības pārstāvji.

"Šī padome saņem ekspertu vērtējumu, akreditācijas rezultātus un saka: "Kas tas ir? Rektor, ja gribat palikt amatā, nesiet mums pēc mēneša savu būtisko izmaiņu plānu! Vai arī mēs jūs atceļam," stāsta Ķīlis.

Tas nozīmē, ka Izglītības un zinātnes ministrija organizē augstas reputācijas novērtējumu augstskolām, un tās pašas ar padomes palīdzību izvērtē savu darbību.

"Tāpēc vajadzīgas izmaiņas Augstskolu likumā," saka ministrs. "Augstākās izglītības pārvalde ilgstoši nav mainīta, akreditācijas sistēma ir jauna, bet imūna pret ārēju skarbu novērtējumu. Joprojām saglabājas protekcionisms profesoru un programmu piedāvājumam noteiktā valodā. Turklāt vēl augstskolu autonomija un budžeta vietas, kas nodrošina regulāru finanšu pieplūdi noteiktām augstskolām, un sistēma iekapsulējas. Skaidrs, ka tā neradīs jaunu kvalitāti un starptautisko konkurētspēju."

Ministrs iecerējis reformēt licencēšanas un akreditācijas sistēmu. Patlaban licenci augstskolas izveidei var saņemt jebkurš un vismaz līdz akreditācijai nostrādāt, bet "tas ir pārāk viegli un pavirši".

Nozīmīgākais jautājums esot - kas turpmāk veiks augstskolu akreditāciju. Tagad to dara AIP. "Tai ir problēmas. Vērtēšu, kas tajā notiek," sola ministrs. Šo jautājumu saasinājusi padomes atteikšanās publiskot augstskolu novērtējumu.

"AIP ir neatkarīga institūcija, lemt par to ir Saeimas kompetence. Taču kā ministrs varu piedāvāt izvērtēt." Līdzšinējā akreditācijas sistēma nav bijusi pietiekami kvalitatīva, lai atsijātu labu no slikta, uzskata politiķis.

"Liela problēma daudzās jomās līdz šim bijusi nozares vadītāju, ministru nespēja noformulēt un skaidri pateikt sāpīgās un sektoram nepieņemamās lietas. Pārmaiņas ar to arī sākas, ka tu skaidri noformulē uzdevumus. Labi, pēc gada mani nometīs, bet būšu uzlicis uzdevumus ierēdņiem, dabūjis valdības atbalstu [lēmumiem], un process aizies," spriež Ķīlis. "Skaidrs, ka es kā ministrs pārmaiņu rezultātu izglītības sistēmā nepiedzīvošu - ja esam reālisti, tam vajadzīgi vismaz pieci gadi. Bet kā cilvēks es to piedzīvošu."