Lielbritānijā un Īrijā šogad piedzimuši vairāk nekā 1000 Latvijas bērnu
Lielbritānijā un Īrijā šogad reģistrēti vairāk nekā 1000 Latvijas valstspiederīgo jaundzimušie, ceturtdien ziņo laikraksts "Neatkarīgā".
Kā liecina Ārlietu ministrijas dati, Lielbritānijā šogad reģistrēti 994 Latvijas valstspiederīgo jaundzimušie, savukārt vēstniecībā Īrijā pirmajā pusgadā Latvijas pilsonībā reģistrēti 170 Īrijā dzimuši bērni.
Saskaņā ar vēstniecības datiem kopš 2005.gada Latvijas pilsonībā, saņemot personas kodu, vēstniecībā reģistrēti jau 2866 Īrijā dzimuši bērni.
Kā "Neatkarīgajai" atzina portāla "balticireland.ie" galvenā redaktore Laima Ozola, krīze dzimstību svešumā nav mazinājusi. Latviešus plānot ģimenes pieaugumu mudinot ne tikai sociālie pabalsti. "Es drīzāk teiktu, ka tā ir drošā vide no visiem aspektiem, kurā ģimenes lemj par labu ģimenes pieaugumam. Cilvēki jūtas droši, neskatoties uz krīzi. Protams, ir neziņa, kas un kā būs, bet kopumā vide ir droša," sacīja Ozola.
Īrijā jaunajām māmiņām nav ne "māmiņu algas", ne bērna piedzimšanas pabalsta. Taču ir citas sociālās garantijas, kuras saņem arī latviešu ģimenes, kas strādājušas un maksājušas nodokļus. Piemēram, ikmēneša bērnu nauda; bet bezdarbniekiem, kuriem ir bērni, pienākas skolas grāmatu pabalsts, skolas formu pabalsts, pirmā Svētā vakarēdiena pabalsts. Tāpat pabalsti ir arī tiem, kam ir zemi ienākumi. Pusotrs gads bērnudārzā pirms skolas gaitu uzsākšanas arī ir bez maksas.
Kā vēsta laikraksts, turpinoties dzimstības bumam, uz Īriju dodas aizvien vairāk vecmāmiņu, kuras uzņemas rūpes par bērnu audzināšanu, lai atvieglotu ikdienu jaunajām ģimenēm, kas garantē, ka arī latviešu valoda tik viegli nepazudīs.
