Liepājai draud ekoloģiska katastrofa: jūrā var ieskalot attīrīšanas iekārtas
Liepājai draud ekoloģiska katastrofa – jūrā var ieskalot pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Gada laikā krasta līnija attīrīšanas iekārtām pietuvojusies par desmit metriem.
Jūras uzbrukumu nespēj apturēt arī gabioni – ar stieplēm sastiprināti laukakmeņu krāvumi. Ja attīrīšanas iekārtas steidzīgi neglābs, tad ekoloģiska nelaime draud ne tikai pilsētai, bet visai Kurzemei un Baltijas jūrai. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos attīrīšanas iekārtas uzbūvēja 200 metrus no krasta, tagad tās atrodas tikai 50 metrus no krasta.
Vētrās pret esošajiem krasta stiprinājumiem tiek triektas milzīgas ūdens masas, un tie pamazām padodas. Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nepieciešama uzticamāka aizsardzība, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Spēcīgo viļņu dēļ Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaunās izvadcaurules guldīšana jūrā iet kā pa celmiem – būvnieki palaikam atbrauc, parosās un atkal dodas projām – šobrīd darbi tranšejas rakšanā apstājušies pie 130 metriem, bet caurules kopējam garumam jābūt desmitkārt lielākam. Attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs prognozē, ka līdz rudenim var arī nepagūt un tad darbu nāksies turpināt nākamvasar.
Jūras izstumtā vecā notekūdeņu caurule un lēnā jaunās ieguldīšanas darbu gaita ir tikai daļa no lielākas problēmas. Saskaņā ar dabas plānu attīrīšanas iekārtām jātop ieskalotām jūrā. Cilvēku uzdevums savukārt ir to nepieļaut. Šajā vētru sezonā krastam pāri brāzušās sešpadsmit vētras. Liepājas dienvidu pusē tās smiltis skalojušas klāt, savukārt ziemeļos grauzušas nost krastu, un pie attīrīšanas iekārtām ūdens līnija pietuvojusies par 10 metriem. Tikpat vēl ir atlicis līdz vecajai ūdens hlorēšanas ēkai, kas vairs netiek izmantota, bet pēc nieka 40 metriem jau būs sasniegtas iekārtu galvenās būves – tvertnes un baseini.
Pilsētai un jūrai tas nozīmētu ekoloģisko katastrofu, tāpēc jau gadiem apkalpojošais personāls nodarbojas ar dažādām mazbudžeta viltībām jūras piemānīšanai. Ja pasākumi vispār netiktu veikti, iekārtas pilnīgi noteikti jau būtu jūrā, saka Latvijas Universitātes Jūras krastu laboratorijas vadītājs Jānis Lapinskis.
Liepājai draud ekoloģiska katastrofa: jūrā var ieskalot attīrīšanas iekārtas
Jūra „apēd” pāļus ar autoriepām un laukakmeņu krāvumus
Iespējams, ka attīrīšanas būvniecības laikā domāts, ka 200 metru jūrai nebūs pa spēkam apēst. Praksē izrādījās citādi. Pagājušā gadsimta 80. gados tika uzcelta pirmā attīrīšanas iekārtu aizsargbūve, noskatīta Amerikā. Uz gruntī sadzītiem pāļiem tika uzmauktas smago automašīnu riepas un savā starpā sasietas. Ūdens triecās tām cauri, spēks mazinājās. Diemžēl šī viltīgā konstrukcija palika neskarta tikai līdz pirmajai vētrai, bet 90. gadu beigās no tās nekas nebija palicis pāri. Jūra tuvojās un 2005. gadā pienāca jau bīstami tuvu. To pamanīja arī valdība, piešķirot naudu aizsargvaļņa izveidošanai. Taču arī akmeņi metāla stiepļu pinuma karkasos – gabioni – izrādījušies pārāk vājš pretinieks jūrai. Pašlaik no 500 metru garā posma 300 metru garumā gabioni ir izārdīti.
Kasjauns.lv/ Foto: irliepaja.lv
