Latvijā autoceļus nebūvē, mums vienīgi aizlāpa bedres

"Mūsu valsts iedzīvotāji bieži vien neizprot, ar ko atšķiras jauna ceļa uzbūvēšana, ceļa rekonstrukcija un vienkārši bedru aizlāpīšana. Izskan kritika ceļu rekonstruētāju virzienā, jo sabiedrībai šķiet, ka uzbūvēts jauns ceļš, bet patiesībā veikta tikai bedru aizlāpīšana. Mēs Latvijā ļoti reti būvējam jaunus ceļus, tikai lāpām un remontējam. Autobraucēji domā, ka problēma ir ceļu būvētāju un remontētāju darba kvalitātē, nevis tajā, ka strādājam nepietiekama finansējuma apstākļos," uzsver uzņēmējs.

Viņš skaidro, ka naudu autoceļu sakārtošanā nepietiekami iegulda gan valsts, gan pašvaldības. Palīdz vienīgi Eiropas līdzekļu piesaiste, bet šī nauda nonāk galvenokārt valsts galveno autoceļu sakārtošanai.

Lūgts komentēt autovadītāju teikto, ka autoceļi gan Lietuvā, gan Igaunijā ir labāki nekā mūsu valstī, Karols norāda: "Tā vēsturiski izveidojies, ka Latvijai autoceļiem allaž pietrūcis līdzekļu."

Latvijā ir iespaidīgs ceļu kopgarums - aptuveni 20 000 kilometru valsts autoceļu un vēl vairāk nekā 50 000 kilometru reģionālo autoceļu. Lietuvā jau pirms neatkarības atjaunošanas autoceļi tika uzlaboti ļoti intensīvi, pat automaģistrāli izbūvēja, bet Latvijā vēl pirms neatkarības atjaunošanas autoceļu tīkls bija daudz sliktākā stāvoklī nekā dienvidu kaimiņvalstī.

Lietuvā ir daudz lielāki ceļu būves uzņēmumi, Latvija vairākas reizes atpaliek tēriņos uz vienu ceļu tīkla kilometru.

"Iemesls droši vien ir lietuviešu sapratne, ka autoceļos nauda jāiegulda. Mūsu valstī šādas izpratnes trūkst. Ceļi jau paši par naudas trūkumu nebrēc atšķirībā no pedagogiem vai pensionāriem. Pavasarī parādās jaunas bedres, kas izsauc sabiedrības neapmierinātību, bet tad atbrauc autoceļu uzturētājs, aiztaisa bedres ciet, sabiedrība nomierinās un rāmi dzīvo līdz nākamajam pavasarim. Bet zem salāpītajām bedrēm ceļš varbūt pamazām sagrūst," akcentē Karols.

Igaunijā nav ceļu kvalitātei pateicīgāki ģeoloģiskie apstākļi, bet arī tur ceļiem tiek atvēlēts vairāk naudas un uzmanības.

Lūgts komentēt, cik naudas vajadzīgs, lai labā kvalitātē būtu faktiski visi Latvijas autoceļi, uzņēmējs atgādina par "Latvijas Valsts ceļu" un Satiksmes ministrijas aprēķiniem - ceļu tīkla sakārtošanai pietrūkst trīs miljardi latu, nerunājot par jaunu ceļu būvniecībai nepieciešamajām izmaksām.

"Tā Latvijas budžetam ir nereāla summa. Bet vajadzētu sākt ar to, ka saprotam - vismaz 300 miljoni gadā autoceļiem ir jāatvēl. Lai šī sapratne rastos, jāiesaistās visai sabiedrībai. Ja sabiedrība izvirzīs prasību sakārtot autoceļus valsts pārvaldes iestāžu un valdības pārstāvjiem un politiķiem, tad viņi arī atbilstoši rīkosies. Šobrīd sabiedrības spiediens ir vērsts uz sociālo jautājumu risināšanu, nevis autoceļu stāvokļa uzlabošanu," skaidro "Saldus ceļinieka" izpilddirektors.