Mūziķa Kaspara Rogas pārdomas. Jautājums vietā: kur ir tas bestsellers?
„Visās jomās, kur ir atbalsts, pie tā pierod, un produkts, kas galā sanāk, vairs reizēm nevienam nav vajadzīgs,” šādu viedokli paudis nevis superliberāls politiķis, bet gan „Prāta vētras” mūziķis Kaspars Roga.
Intervijā laikrakstam „Diena” viņš izpaudies par kultūru – tik svētu nozari, ka brīžiem rodas iespaids, ka te par valsts naudu var darīt jebko, ja tikai izdodas piekarināt „augstās mākslas birku”.
„Prāta vētru” valsts nesubsidē, un mūziķis zina, ko runā, teikdams, ka dotācijas savā ziņā nogalina mākslu un radošuma spēju būt radošam. „Rakstnieki sacēla traci, ka viņiem gribēja kaut ko atņemt. Taču pēc jebkuras jomas var spriest tikai pēc darbiem. Kur ir tas bestsellers, kur ir tā literatūra, par ko visi latvieši krīt? Kāpēc jūs domājat, ka bez valsts atbalsta cilvēki pirks tikai trulus detektīvus, kāpēc jūs tik slikti domājat par savu lasītāju?” intervijā „Dienā” jautā Roga.
Mūziķis strikti uzsver: „Visās jomās, kur ir atbalsts, pie tā pierod, un produkts, kas galā sanāk, vairs reizēm nevienam nav vajadzīgs, jo nav bijis tas izdzīvošanas jautājums.” Un tad varot pateikt, ka „tāda ir mana mākslinieciskā sajūta, un beigās ir nopirktas trīs grāmatas”.
Atliek piebilst, ka tad var arī uztaisīt filmu šauram cienītāju lokam, par kuru papriecāties pašiem un sarīkot burziņu Rīgā, ko atrādīt aprindu žurnālu lappusēs. Rakstīt mūziku, ko neklausās, grāmatas, ko lasa varbūt skolēni piespiedu kārtā, radīt izrādes, ko neskatās...
Tas nenozīmē, kā mākslai (atšķirībā no lidsabiedrības) nav vajadzīgs mecenātisms. Tikai ierēdņi, kas dala skopo valsts naudas tiesu, un mecenāti nav viens un tas pats, pēdējie var arī gribēt redzēt patiesus panākumus.
