Amerikas vēstnieku gaitas Latvijā. FOTO. VIDEO
Latvijā ieradies jau astotais ASV vēstnieks pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Amerikas vēstnieka figūra Latvijā vienmēr ir bijusi nozīmīga un viņš var ietekmēt ne tikai Latvijas ārpolitiku, bet arī iekšpolitiku.
Līdzšinējo ASV vēstnieku Latvijā darbība gandrīz pastāvīgi ir bijusi sabiedrības uzmanības centrā – viens kritizē Latvijas oligarhus, cits dodas seksuālo minoritāšu gājienā, pret trešo pakistānieši Rīgā rīko atentātu… Amerikas vēstnieki izpelnās latviešu cieņu, jo viņi visi mācās un pat iemācās latviešu valodu. Pat, ja mums nepatīk ASV politika, mums patīk, ka kāds amerikānis iemācās runāt latviski. Starp citu, pirmajam ASV vēstniekam tas nemaz nebija jādara, jo viņš bija Amerikas latvietis. Domājams, arī nākamajam vēstniekam latviešu valoda nesagādās problēmas, jo viņa māte ir lietuviete. „Latvijas Avīze” atskatījās uz kādreizējiem ASV vēstniekiem Latvijā.
Pirmais ASV vēstnieks pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija Amerikas letiņš –karjeras diplomāts Ints Siliņš, kurš Latvijā darbojās kā pagaidu pilnvarotais. "Daži amerikāņu sapņi piepildās. Viņš kā mazs puisēns ar māti 2. pasaules kara laikā bēga no padomju okupētās Latvijas, bet tajā atgriezās jau kā ASV vēstnieks.
Pie Siliņa diplomātiskajiem sasniegumiem tiek minēta spēja saskaņot ASV un Latvijas intereses dažādos jautājumos, kā arī viņa devums PSRS karaspēka izvešanā no Latvijas. Viņa laikā Latvijā viesojās ASV prezidents Bils Klintons. Tāpat tiek izceltas vēstnieka spējas palīdzēt Latvijā stiprināt demokrātiju un pāriet no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Siliņš intervijā laikrakstam „Diena” teicis, ka dažreiz ASV Valsts departamentā domājuši, ka viņš vairāk aizstāv Latvijas nekā ASV intereses. No radiniekiem 1998. gadā Siliņš saņēma Ogresgrīvas muižu. Tagad viņš vairākus mēnešus gadā pavada Ogrē, bet pārējo laiku – ASV, kur dzīvo viņa māte.
2. Larijs Nepers
Nākamais ASV vēstnieks Latvijā arī bija karjeras diplomāts - Larijs Nepers, kurš Latvijā sabija no 1995. līdz 1998. gadam. Nepers iezīmēja to, kāda būs ASV vēstnieku attieksme pret Latviju, – jau ierodoties Latvijā, viņš bija iemācījis mazliet no latviešu valodas, bet sava termiņa beigās jau brīvi runāja latviski. Viņš paudis stingru ASV pozīciju par Latvijas neatkarību: „ASV var palīdzēt Latvijai nosargāt no jauna iegūto neatkarību un drošību, lai pagātne vairs neatkārtojas.”
3. Džeimss Hovards Holmss
Pēc tam līdz 2001. gadam Latvijā par vēstnieku strādāja vēl viens karjeras diplomāts - Džeimss Hovards Holmss. Holmss Latvijā redzējis milzīgu progresu, un augstu novērtējis Latvijas centienus iestāties ES un NATO, redzējis latviešus kā pašpārliecinātus un lepnus un aicinājis lepnumu saglabāt arī nākotnei. Viņa laikā ASV notika traģiskie 11. septembra terorakti, un vēstnieks pauda Latvijai un tās cilvēkiem pateicību par atbalstu ASV nācijas bēdās, organizējot un piedaloties aizlūguma dievkalpojumā Rīgā. Arī vēstnieka dzīvība bijusi apdraudēta – Drošības policija tolaik novērsusi trīs Pakistānas pilsoņu plānotu atentātu. Ziņa par draudiem saņemta 2001. gada aprīlī, un vēlāk trīs pakistānieši izraidīti no Latvijas.
4. Braiens Karlsons
Arī karjeras diplomāts Braiens Karlsons pirmo uzrunu teica latviešu valodā un vēlāk to apguva labā līmenī. Viņš pateicās Latvijai par sniegto atbalstu cīņā pret starptautisko terorismu. Karlsons savos izteikumos arī nav vairījies kritizēt Krieviju, kādā intervijā aicinot Krievijai godīgi paskatīties uz staļinisma diktatūru, kā arī atzīt Baltijas valstu civiliedzīvotāju deportācijas. „Nav šaubu, ka Baltijas valstis tika okupētas,” toreiz uzsvēra Karlsons.
Nākamā ASV vēstniece bija republikāņu partijas pārstāve Ketrīna Toda-Beilija, kura Latvijā bija līdz 2008. gadam. Viņas laiks saistāms ar tā saucamajiem treknajiem gadiem, un viņa dažos notikumos tolaik saskatījusi pretrunas starp kopīgām Latvijas un ASV vērtībām. Piemēram, mēģinājumus tiesās ielikt tiesnešus, kas „zinās, kas jādara”, mēģinājumus manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas.
Otro Džordža Buša nominēto vēstnieku Latvijā Čārlzu Larsonu prese bija nodēvējusi par „Buša reindžeru” diplomāta militārās karjeras dēļ – viņš 19 gadu vecumā iestājies ASV armijā un tur bija nodienējis 13 gadus. Viņa laikā starp Latviju un ASV tika ieviests bezvīzu režīms. Kā bijušais militārists vēstnieks sevišķi izcēla veiksmīgo Latvijas un ASV militāro sadarbību. Savulaik "Wiki Leaks" noplūdinātie diplomātiskās sarakstes dokumenti liecināja, ka ASV diplomāti tolaik daudz konsultējušies ar Latvijas amatpersonām par Krievijas un Gruzijas karu. Aizbraucot Č. Larsons atzinis, ka Latviju pamet grūtā brīdī, jo šeit bija iestājusies ekonomiskā krīze.
2009. gadā Latvijā ieradās sestā ASV vēstniece Džūdita Gārbere. Nesen intervijā „Latvijas Avīzei” viņa atzina, ka vēl mācoties latviešu valodu, un uzteica to par tās skaistumu un variācijas iespējām ar piedēkļiem un priedēkļiem. Gārberi reizēm mēdza raksturot kā vēstnieci, kas aktīvi komentē Latvijas iekšpolitiku. Jo sevišķi lielu uzmanību pievērsa viņas viesošanās Latgalē „Saskaņas centra” līdera Jāņa Urbanoviča mājās. Neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi Gārbere saņēma pēc piedalīšanās seksuālo minoritāšu pasākumā – Baltijas praidā šogad.
Nākammēnes Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņems jaunā ASV vēstnieka Marka Pekalas akreditācijas rakstu. Ierodoties Latvijā, viņš paziņoja: „Labdien, es un mana ģimene, esam priecīgi ierasties Latvijā un šo dienu ļoti gaidījām. Strādājot Latvijā, ceru attīstīt mūsu valstu attiecības, kas jau tagad ir ļoti labas.”
Vēstnieks atzina, ka viņa galvenā prioritāte būs stiprināt Latvijas un ASV partnerību, rūpējoties par sadarbību NATO alianses operācijā Afganistānā, kā arī sadarbību ekonomikā.
Atbildot uz jautājumu par Latvijas iekšējām etniskajām attiecībām, viņš atzina, ka ASV zina šos jautājumus un izprot to jūtīgumu. „Vairāk nekā 230 gadus pēc ASV dibināšanas mēs joprojām strādājam ar minoritātēm, un šos jautājumus mēs saprotam arī Latvijā. Es par to šeit diskutēšu ar visām iesaistītajām pusēm,” sacīja Pekala.
Jaunais ASV vēstnieks pirms apstiprināšanas par vēstnieku Latvijā strādāja par nodaļas vadītāju ASV Valsts departamenta personālvadības departamentā. Baltijas reģionā viņš jau vienreiz ir strādājis, no 2002. līdz 2005. gadam būdams vēstnieka vietnieks ASV vēstniecībā Tallinā, viņu var raksturot arī kā ekspertu Krievijas lietās. Pekalas māte ir lietuviete, bet tēvs polis, viņi Otrā pasaules kara beigās emigrējuši uz ASV.
