Latgalieši konferencē aicina publiskos nosaukumus rakstīt arī latgaliski
Latgales attīstības stratēģija ir jāiekļauj topošajā Nacionālās attīstības plānā (NAP) un Latgalē jāievieš paralēlu latviešu un latgaliešu rakstību publiskos nosaukumos. Tā nolēma Trešās pasaules latgaliešu konferencē.
Konferences dalībnieki uzskata, ka viens no steidzamajiem darbiem ir nepieciešamība organizēti sakārtot Latgales apdzīvoto vietu un dabas objektu nosaukumus publiskajā telpā - uz ceļazīmēm, informatīvajām plāksnēm, kā arī dažādu institūciju sarakstos, kas nonāk plašsaziņas līdzekļos, sevišķi uzziņu un tūrisma informatīvajos tīklos.
Pirmkārt, nepieciešams mainīt kļūdainos nosaukumus, atjaunojot vēsturiski precīzākos. Otrkārt, Latgales plānošanas reģionā jāievieš paralēla (latviešu un latgaliešu rakstu valodā) vietvārdu, organizāciju un citu publisku nosaukumu rakstība. Šie soļi ir jāveic saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem.
Konferencē tika izvērtēta Latgales reģiona attīstība, aktualizējot uzņēmējdarbības, ekonomiskās izaugsmes, kultūras un izglītības iespēju, valodas politikas aspektus kā Latvijas, tā Eiropas kontekstā. Tikšanās pamata secinājums bija, ka Latvijas neatkarības laikā ir tapušas vairākas Latgales "glābšanas" programmas, kuru realizācijai ir bijis īslaicīgs un nesistemātisks raksturs, kas novedis pie tā, ka reģiona ekonomiskie un lingvistiskās vitalitātes rādītāji ir kritiski zemi.
"Latvijas neatkarības laiks - Latgales iespēja vai iznīcība" dalībnieki bija no Latgales reģiona ievēlētie 11. Saeimas deputāti, Latgales pašvaldību un valsts organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, zinātnieki, pedagogi, kultūras un izglītības darbinieki, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Viņi vienojās, ka Latgales reģiona attīstībai atbalstāma vairāku MK apstiprināto dokumentu realizācija. Runa ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto "Latgales reģiona rīcības plānu 2012.-2013.gadam", kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto "Rīcības plānu sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.-2014. gadam", kurā kā sestais rīcības virziens minēta "Savdabīga un saliedēta Latgale.
Steidzami jāīsteno integrēta kompleksa programma saskaņā ar izstrādāto "Latgales stratēģiju 2030" un "Latgales attīstības programmu 2010–2017", lai panāktu līdzsvarotu un sistēmisku Latgales reģiona attīstību, paredzot tam noteiktu finansēšanas modeli un gādājot par paredzētā finansējuma nonākšanu Latgales reģionā. Latgales attīstības stratēģija jāiekļauj NAP, uzskata latgalieši.
Konferences dalībnieki formulējuši vairākus steidzami risināmus reģiona attīstībai nepieciešamos uzdevumus. Valsts izpildvaras līmenī jānodrošina efektīva Latgales reģionālā pārvalde (jāveic valstij piederošo funkciju decentralizācija), ieviešot vienas pieturas aģentūras aktivitātes, plānojot finanšu līdzekļus un investīcijas integrēti reģionālā griezumā, īstenojot reģionālās programmas.
IZM jāpiešķir finansējuma mērķdotācija, lai rosinātu skolotāju interesi par latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures mācīšanu. Jārod iespēja, pārskatot mācību saturu, vienu stundu nedēļā atvēlēt novadmācībai Latvijas skolās, lai stiprinātu lokālās un nacionālās identitātes veidošanos.
"IZM nepieciešams iniciēt darba grupas izveidi, kas izstrādātu un iesniegtu priekšlikumus standartu satura papildināšanai ar Latgales vēstures, kultūras, literatūras un latgaliešu rakstu valodas komponentu šādos mācību priekšmetos: "Literatūra" (pamata un vispārējās vidējās izglītības standarts), "Latviešu valoda" (vispārējās vidējās izglītības standarts), "Kulturoloģija", "Vēsture", "Latviešu valoda mazākumtautību izglītības programmā"," teikts konferences gala dokumentā.
Latvijas olimpiāžu grafikā jāiekļauj Latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiādi, un jāpanāk valsts pasūtījumu nepieciešamo mācību līdzekļu izstrādei latgaliešu rakstu valodas, literatūras, kulturoloģijas sekmīgai apguvei skolā un augstskolā.
Latgalieši vēlas, lai, piešķirot līdzekļus no sabiedriskā pasūtījuma Latgales elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, interneta portāliem, TV), tiktu nodrošināts raidlaiks kanālā Latvijas Televīzijas (LTV) pirmajā kanālā Latgales Reģionālās televīzijas ziņām latgaliešu valodā (sākotnēji - vismaz vienreiz nedēļā), kā arī atjaunojot iknedēļas kultūras raidījumu latgaliešu valodā (LTV 1 vai LTV 7). Nepieciešams arī paredzēt raidlaiku Latvijas Radio pirmajā kanālā raidījumam latgaliešu valodā.
Jāturpina attīstīt studiju un zinātniski pētniecisko infrastruktūru Latgales reģiona augstskolās, veidojot tās par lietišķo pētījumu centriem Eiropas Savienības (ES) austrumu pierobežā. Infrastruktūras uzlabošanai un izveidošanai paredzot valsts finansējumu no Latgales reģiona attīstības programmas, kā arī ES fondu finansējumu 2014.–2020.gada plānošanas periodā.
Nepieciešams arī sniegt atbalstu un garantijas pašvaldībām un uzņēmējiem, stiprinot sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm un veicinot jauniešu piesaistīšanu reģionam, akcentēja konferences dalībnieki.
LETA, Foto: Ivars Soikāns/LETA
