Ameriks: pašvaldība varētu pārņemt smilšu kaudzi pie Vanšu tilta

Ameriks atzina, ka šī pārņemšana varētu notikt ar tiesas palīdzību.

Kā ziņots, Rīgas brīvostas pārvalde pērn veica Daugavas padziļināšanu ostas teritorijā, lai atvieglotu kruīza kuģu ienākšanu pilsētā. Kopš tā laika Vanšu tilta malā slejas liela smilšu kaudze, kuru veido aptuveni 75 000 kubikmetru no Daugavas gultnes izsmelto smilšu. Agrāk šajā vietā atradās rīdzinieku iemīļota pludmale, tāpēc pašvaldība regulāri izpelnās pārmetumus par neglīto kaudzi, zem kuras tā aprakta.

Pašvaldība iepriekš skaidroja, ka smilšu kaudze uzbērta uz problemātiska īpašuma. Ievērojama platība Daugavas kreisajā krastā iepriekš bijusi iekļauta brīvostas teritorijā, taču vēlāk brīvostai atņemta un atbilstoši funkcijām sadalīta Rīgas domei un Satiksmes ministrijai. Ministrijai piederošā teritorija atrodas tieši starp diviem pašvaldībai piederošiem zemesgabaliem - uz tās arī uzbērtas smiltis.

Gan dome, gan ministrija pirms vairākiem gadiem īpašumus Ķīpsalas krastā iznomājusi uzņēmumam SIA "Eurolines", kas lolo Ķīpsalas apbūves plānus. Uzņēmums aptuveni desmit gadu laikā par zemesgabalu nomu samaksājis teju 500 000 latu, taču apjomīgās ieceres uz priekšu nav pavirzījušās, tāpēc "Eurolines" atteicies turpināt maksāt nomas maksu. Ameriks pastāstīja, ka uzdevis Rīgas domes Īpašuma departamentam nomas līgumu lauzt, taču "Eurolines" tam nav piekritis, līdz ar to jautājums jau gadu tiek risināts tiesā.

Ar Satiksmes ministriju slēgtais nomas līgums gan joprojām esot spēkā.

SIA "Eurolines" pastarpināti pieder uzņēmējam un bijušajam politiķim Ainaram Šleseram, kurš līdz LPP/LC likvidēšanai pērnā gada 1.decembrī kopā ar Ameriku darbojies vienā partijā, bet patlaban politiķa gaitas esot pārtraucis.

Atļauju uz Satiksmes ministrijai piederošā zemesgabala izkraut no Daugavas izsūknētās smiltis esot devis tā nomnieks - SIA "Eurolines". Smilšu kaudzi uzbēris uzņēmums, kas veicis upes padziļināšanas darbus, bet vēlāk brīvosta smiltis par 100 000 latu pārdevusi izsolē uzņēmumam "Juglas krasti", kas vairākkārt solījies to noteiktā laikā aizvākt un pat izteicis versiju, ka smiltis plānots izmantot Dienvidu tilta būvniecībā, taču tas joprojām nav noticis.

Brīvosta kaudzi ir nedaudz nolīdzinājusi, daļu smilšu gar krastu sastumjot Daugavā un izpelnoties "Juglas krastu" apvainojumus zādzībā, taču Ameriks uzsvēra, ka brīvosta no kaudzes nav piesavinājusies ne kubikmetru smilts - mērķis bijis tikai padarīt to zemāku un mazāk uzkrītošu. Patlaban kaudze ir nožogota un uz sētas izvietots sludinājums, ka smiltis tiek pārdotas.

SIA "Juglas krasti" jurists Genādijs Celuškovskis aģentūrai LETA stāstīja, ka patlaban smilšu kaudzes aizvākšanu kavē valsts un pašvaldības iestādes - uzņēmums jau ilgāku laiku gaidot, kad Satiksmes ministrija, Rīgas domes Īpašuma departaments un "Eurolines", kuram teritorija iznomāta līdz 2055.gadam, sniegs atļauju nepieciešamo darbu veikšanai. Tiklīdz atļaujas tikšot saņemtas, kaudze tikšot aizvākta "momentāni".

Tikmēr par uzņēmuma neizdarībām regulāri interesējas un "piesienas pie katra sīkuma" gan Rīgas pašvaldības policija, gan Rīgas pilsētas būvvalde, gan citas institūcijas, kas kavējot "Juglas krastu" darbību. "Rīgas centrā ir pilns ar brūkošiem graustiem, bet izskatās, ka bez smilšu kaudzes Rīgā nekā cita svarīgāka nav," paziņoja Celuškovskis.

Jautāts, kā uzņēmums saskaņā ar sludinājumu organizē smilšu pārdošanu un kā "Juglas krastiem" izdevies pāris kravas no kaudzes tomēr izvest, Celuškovskis sacīja, ka paskaidrojumu par šo jautājumu jau sniedzis Rīgas pašvaldības policijai un telefonsarunu pārtrauca.

"Es jau saprotu, ka man neliks mieru ar to smilšu čupu, līdz ar to man jāizmanto viss administratīvais resurss," nopūtās Ameriks. Ar Rīgas izpilddirektoru Juri Radzeviču (GKR) šonedēļ plānots apspriest iespēju kaudzei piešķirt "degradētas teritorijas" statusu un tālāk risināt problēmu ar pašvaldības resursiem, taču šādā formātā Rīgas dome neko līdzīgu vēl ne reizi neesot darījusi.

Tāpat tiek apsvērta smiltis nacionalizēt un pārņemt pašvaldības īpašumā, kas tās varētu izmantot vai nu Bolderājas kapsētas paaugstināšanai, vai ielu kaisīšanai ziemā.

Kā ziņots, šo teritoriju brīvosta noskatījusi kruīza kuģu piestātnes būvniecībai, taču vispirms to būtu nepieciešams iekļaut ostas teritorijā. Rīgas brīvosta jau sākusi sarunas ar Satiksmes ministriju par teritorijas īpašuma tiesību jautājumiem. Ameriks ir pārliecināts - ja tā būtu brīvostas īpašums, ostas juristi ātri tiktu galā gan ar nomnieku "Eurolines", gan ar "Juglas krastiem" un teritorija tiktu sakārtota.