Latvijas sievietes ārzemēs joprojām iekrīt fiktīvo laulību slazdos
Latvijas sievietes joprojām tiek vervētas fiktīvām laulībām, un, neskatoties uz pēdējos gados veidotajām informācijas kampaņām, tā joprojām ir aktuāla problēma, intervijā sacīja Latvijas vēstnieks Īrija Pēteris Kārlis Elferts.
Viņš norādīja - lai arī par fiktīvajām laulībām un cilvēku tirdzniecību tiek runāts jau gadiem, arī pērn reģistrēti 89 šādi gadījumi, savukārt šogad pirmajā pusē ir jau gandrīz 40 gadījumu, kuriem ir zināmas cilvēku tirdzniecības pazīmes.
"Joprojām ir šīs rozā brilles, ka cilvēks var kaut ko dabūt, nedarot neko. Tā tas šajā dzīvē nenotiek. Ir ļoti daudzi gadījumu, kad sievietes pēc tam tiek seksuāli izmantotas, cieš no vardarbības," sacīja Elferts.
Viņš norādīja, ka ir arī gadījumi, kad cilvēki domā, ka ir normāli apprecējušies, un viņiem ir bērni. Taču pēc dažiem gadiem, kad vīrs saņem pastāvīgo uzturēšanās atļauju, tad izrādās, ka ne sieva, ne bērni viņam vairs nav vajadzīgi un ģimenē sākas vardarbība. Arī šogad bijuši vairāki šādi gadījumi.
Bieži šādos gadījumos sievietēm tiek solīts darbs, taču pēc aizbraukšanas uz Īriju darba nav un tad viņām piedāvā iesaistīties fiktīvā laulībā. Pēc tam bieži vien šīm sievietēm tiek atņemti dokumenti, telefoni, viņas tiek iespundētas kādā dzīvoklī, sacīja Elferts.
Vēstnieks norādīja, ka nereti par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst ļoti jaunas sievietes ar zemu izglītības līmeni, kas nāk no bērnunamiem un kurām līdz ar to nav ģimenes, kas par viņu gaitām interesētos. Bieži viņas nezina angļu valodu un pirmo reizi ceļo uz ārvalstīm, tādēļ nezina kā rīkoties.
"Dažkārt paveicas ar to, ka viņas ar interneta starpniecību sazinās ar cilvēkiem Latvijā vai pa tiešo ar vēstniecību un tad mēs piedalāmies glābšanas operācijās," izteicās Elferts.
Lai risinātu problēmu ar fiktīvajām laulībām, jau iepriekš runāts par nepieciešamām izmaiņām Īrijas likumdošanā, un šobrīd ir progress solījumu līmenī.
"Tiek solīts, ka būs izmaiņas Krimināllikumā, kas būs saistītas ar cilvēku tirdzniecību. Tāpat ir paredzēts, ka Īrijā būs izmaiņas Civilreģistrācijas aktā," sacīja Elferts.
Pēc viņa teiktā, Īrija solījusi tās likumos mainīt definīciju, kas ir cilvēku tirdzniecības upuris, kā arī tā ir solījusi, ka varētu apkarot vervētājus un organizētājus. Turklāt tas sasaucas ar Eiropas Savienības direktīvu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kas stāsies spēkā 2013.gada aprīlī.
"Īrija bieži vien atbild, ka visas šīs lietas ir imigrācijas problemātika. Bet pēc mūsu domām problēma ir tajā, ka viņi to pieļauj. Tas viss varbūt sākas kā aprēķina laulības, bet es jau te minēju piemērus, kad vēlāk tas izvēršas daudz smagāk," saka vēstnieks.
Elferts norādīja, ka vēstniecībai Īrijā ir laba sadarbība ar Iekšlietu un Tieslietu ministrijām, ar nevalstisko organizāciju „Drošā māja” un sociālajiem dienestiem. Vēstniecība arī bieši sazinās ar pašvaldībām, no kurām nāk šīs sievietes, un bieži vien tās apmaksā biļeti mājup.
"Top arī grozījumi Krimināllikumā, saskaņā ar kuriem Latvijas policija varēs prasīt izdot Latvijas pilsoņus, kuri Īrijā šādas fiktīvās laulības organizē. Te ir jāatceras, ka Īrijā pašlaik tas nav pretlikumīgi. Tas ir amorāli, bet tas netiek sodīts no likumu puses," norādīja Elferts.
Viņš stāstīja, ka parasti sieviete ir "uz āķa jau tad", kad ierodas Īrijā. Viņai ir apmaksāta biļete un vervētāji to psiholoģiski izmanto, sakot - ja tu nepiekrīti, tad atdod naudu, savukārt darījuma gadījumā tu saņemsi vēl. Tādējādi sievietes ir upuru statusā un nezina savas tiesības. Tādēļ arī sievietes bieži pat nelabprāt sniedz liecības policijai, jo nezina, ka nav izdarījušas neko nelegālu.
"Patvērums "Drošā māja"" trešdien iepazīstinās ar aktuālāko informāciju cilvēku tirdzniecības jomā, kā arī ar vēstniecību lomu cilvēku tirdzniecības gadījumu risināšanā.
