Advokāts: Nodevu paaugstināšana samazina tiesas pieejamību

Advokāts uzsvēra, ka galvenais ir skatīt, cik ļoti nodevas palielināšana uzlabos tiesvedības gaitu: "Ja tiesvedība līdz ar to nekļūs ātrāka, tad tam nav jēgas - nodevu paaugstinās, bet lietas izskatīs tikpat ilglaicīgi, kas nekādu labumu procesa dalībniekam nedos."

Jau ziņots, ka Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz palielināt valsts pamatbudžetā iemaksājamo nodevu tiesvedībās par mantiska rakstura prasībām, sekmējot maksājamās valsts nodevas samērošanu ar procesā iesaistītās personas prasības summu. Tādā veidā tiktu mazināta iespēja ļaunprātīgi izmantot tiesvedību kā līdzekli uzņemto saistību nepildīšanai, jo patlaban valsts nodeva ir nesamērīga, sevišķi prasībās par lielām summām.

TM norāda, ka ar grozījumu palīdzību tiks veidota nopietnāka sabiedrības attieksme pret tiesāšanos, samazinot to gadījumu skaitu, kad personas nepārdomāti un negodprātīgi sniedz nepamatotas sūdzības, gan vilcinot laiku, gan izmantojot vēršanos tiesā personisko attiecību skaidrošanai.

Lošmaņa skatījumā valsts nodeva šādās prasībās būtu pat jāatceļ vispār. "Galvenais problēmjautājums saistās ar to, ko valsts spēs dot pretim, paaugstinot iemaksājamo nodevu. Ja tas kādā mērā uzlabotu tiesvedību vai tas būtu valsts ieguldījums saviem pilsoņiem, tad tas būtu pamatots solis," uzskata advokāts.

Jautāts, kādā mērā tas varētu ietekmēt cilvēku izvēli tiesāties, Lošmanim nebija vienota viedokļa. "Piemēram, komercstrīdos cilvēki dažos gadījumos jau tagad izvēlas šķīrējtiesas, bet arī tur lietas nav sakārtotas. Tāpat pozitīvi vērtējams ir fakts, ka cilvēki meklēs citus mehānismus, tajā skaitā mediāciju, kas varētu atvieglot tiesu darbu, tomēr kopumā privātpresonas turpinās tiesāties, ja tas būs nepieciešams," norādīja Lošmanis.

Advokāts piekrita, ka nodevas palielināšana konstitucionāli neierobežo cilvēku tiesības, bet kopumā viņš to nevērtē kā pozitīvu soli no TM puses. "Acīmredzot valsts politika un tiesvedības situācija šobrīd ir tāda, kas spiež cilvēkus izmantot citas iespējas un maksāt vairāk," rezumēja Lošmanis.

Tiesībsargs Juris Jansons aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka jau pašlaik noteiktais maksājums - valsts nodeva - ierobežo vienu no taisnīgas tiesas elementiem, proti, personas pieeju tiesai, un paceļot valsts nodevas apmēru, šis ierobežojums tiek palielināts.

"Kā leģitīmo mērķi šādai ierobežojuma palielināšanai TM min apsvērumu, ka likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs tiesas procesa efektivitāti un procesuālās ekonomijas principa īstenošanu, cita starpā samazinot lietu izskatīšanas termiņus un tiesu noslodzi. Tāpēc galvenais šādā gadījumā būtu nodrošināt, lai šī pieeja tiktu ierobežota samērīgi ar sasniedzamo leģitīmo mērķi," secina Jansons. Tāpat viņš piebilda, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujams pieeju tiesai padarīt atkarīgu vienīgi no personas finansiālajām iespējām.

Jautāts, vai plānotā valsts nodeva kļūtu samērīgāka, Jansons skaidroja, ka Civilprocesa likums paredz, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valstij, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos. Tādā veidā ir iespējams nodrošināt saudzējošāku minētā ierobežojuma piemērošanu, rezumēja Jansons.

Arī Jansons uzsvēra, ka valsts nodevu summu palielināšana vienlaikus sekmētu arī mediācijas ieviešanu civiltiesisko strīdu risināšanā, kā to ir norādījusi arī TM, jo strīdu risināšana ārpus tiesas kļūtu par ātrāku un personām finansiāli izdevīgāku procesu, arī atslogojot tiesu darbu un nodrošinot lietu izskatīšanu samērīgos termiņos.

Savukārt advokāts Jānis Kārkliņš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka TM ierosinātās izmaiņas nav ārkārtīgi kardinālas, sevišķi prasībās par ļoti lielām summām, kur valstij iemaksājamā summa un prasības procenti pat ir salīdzinoši mazi. "Bet tomēr var just valsts vēlmi vairāk nopelnīt, jo ar lielajām prasībām tiesā parasti vēršas ievērojami uzņēmumi. Ir skaidrs valsts fiskālais mērķis," secināja Kārkliņš.

"Visvairāk mani mulsina fakts, ka prasībās no 1500 līdz 5000 latu nodevas ir tik augstas. Tas nozīmē to, ka cilvēki izlems nevērsties tiesā prasībās par zemākām summām, tādējādi lieta paliks "karājoties gaisā"," piebilda advokāts.

Kopumā advokāts vērtēja, ka likumprojekts ir ļoti labi diferencēts. "Ir apsveicama TM iniciatīva, jo ļoti bieži cilvēki tiesājas, lai iegūtu papildu laiku, tādā veidā tiesvedība ilgst gadiem, bet, no otras puses, šis likumprojekts nav nekāds zelta vidusceļš," rezumēja advokāts.

Jautāts, vai likumprojekts neierobežo cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu, viņš norādīja, ka tas nekādā gadījumā nepārkāpj Satversmē noteiktās tiesības tiesāties.

Jau ziņots, ka likumprojekts paredz, ka prasībām līdz 1500 latiem valsts nodeva būtu 15% no prasības. Savukārt prasībām no 1501 līdz 5000 latu valsts nodeva būtu jāiemaksā 225 latu vērtībā, kā arī papildu 4%.

Valsts nodeva par prasībām no 5001 līdz 20 000 latu sasniegtu 365 latus, plus, 3,2% no prasības summas. Prasībai no 20 001 līdz 100 000 latu paredzētā valsts nodeva būtu jāiemaksā 845 latu un papildu 1,6% vērtībā. Prasībām no 100 001 lata līdz 500 000 latu nodeva sasniegtu 2125 latus, plus, 1% no prasības summas. Visbeidzot - prasībām virs 500 000 latu valsts nodeva būtu jāiemaksā 6125 latu vērtībā, papildus nomaksājot 0,6% no prasības summas.

Patlaban lietās par mantisku prasību līdz 1000 latiem iemaksājamā valsts nodeva veido 15% no prasības summas, savukārt lietās par prasību virs 100 000 latu valsts nodevas procentuālā daļa ir tikai 0,3%. Savukārt prasībās virs 500 000 latu nodeva ir tikai 0,05% no prasības summas, kas ir 50 vai pat 300 reižu mazāk nekā prasībā līdz 1000 latiem.

LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA