Ķekavas novadā cīņa par lapeni, plīti, trepēm un melleņu krūmu
Jurists Inārs Bāgants (pa kreisi), viņa brālis Normunds ar nu jau bijušo māju saimnieci Ritu Grigus diskutē par to, kam pieder lapenīte, kura īpašumā jau kādu laiku neatrodas.
Sabiedrība

Ķekavas novadā cīņa par lapeni, plīti, trepēm un melleņu krūmu

Jauns.lv

Ķekavā kāda dāma no mājas par parādiem izlikusi savu dzīvesbiedru un viņu „aizraidījusi” uz sociālo māju. Sava dzīvesbiedra māju viņa pārdevusi un tagad tiesājas ar jaunajiem īpašniekiem par pagalmā esošo lapeni, kuru uzskata par kustamo īpašumu.

Ķekavas novadā cīņa par lapeni, plīti, trepēm un m...

Par visnotaļ absurdo situāciju Ķekavas novadā, kuru „ievārījusi” pensionāre Rita Grigus, raksta portāls aprinkis.lv. Viņa strīdas ar juristu par lapeni, kaut gan ēka jau sen pārdota. Turklāt izrādās, ka dzīvojamā māja, iespējams, ar viltu tikpat kā atņemta

kādam pensionāram, kurš to uzcēlis savām rokām, bet tagad spiests mitināties pansionātā.

Pamatīgs kašķis izcēlies starp diviem Ķekavas novada Katlakalna iedzīvotājiem. Strīdus ābols – aptuveni tūkstoš latu vērta lapene. Tikmēr lielākais cietējs izrādās kāds pensionārs, kurš zaudējis savu uzcelto māju.

Pensionāre juristu apsūdz krāpniecībā

Viss sācies ar it kā vienkāršu nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumu. Ķekavas novada „Raudupju” mājās mītošā pensionāre Rita Grigus vēlējās pārdot viņai piederošo zemi un ēkas. Atradās arī pircējs - jurists Inārs Bāgants. Līgums sastādīts, un īpašums pārdots par 14 tūkstošiem latu. Tiesa gan, tajā kā jaunie "Raudupju" saimnieki figurē jurista sieva un kāds viņa draugs. Taču reāli ar pārdevēju komunicēja Bāgants.

„Nopirka no manis īpašumu par 14 tūkstošiem latu, bet tagad interneta sludinājumā tas izlikts pārdošanā par trīs reizes lielāku cenu – 40 tūkstošiem latu. Viņš ir nevis ģimenes lietu jurists, bet gan nekustamā īpašuma uzpircējs un pārdevējs, kurš šmauc cilvēkus un piesavinājās manu kustamo īpašumu,” teic pensionāre.

No mājām izmet namīpašnieku

Tik lēti iekārojamais īpašums esot atdots, jo mājai bija apgrūtinājums – tajā mitinājās kādreizējais „Raudupju” īpašnieks Olafs Selēns, kurš no Grigus aizņēmies naudu, bet, nevarēdams to atdot, bijis spiests šķirties no mājas. Viņam gan atstātas tiesības mitināties tur līdz mūža galam. Taču, pēc Grigus teiktā, jaunie īpašnieki visu esot sakārtojuši tā, lai vecais vīrs no tiesībām dzīvot savā mājā atteiktos. Izvākusies arī viņa māsa Māra, kura pirms tam mitinājās dažus metru lielā mājiņā aiz sētas, jo arī viņa, pēc kundzes teiktā, bijusi spiesta pamest vietu.

Jauno saimnieku pārstāvim Bāgantam gan ir diametrāli pretējs skaidrojums par notikušo, ko varot apliecināt arī iesniegumi policijā un citi fakti. „Grigus konflikta dēļ ar Selēnu viņš jau aptuveni gadu dzīvo sociālajā mājā, no laika posma, kad mēs vēl ar Grigus nemaz nebijām pazīstami. Par to liecina policijā iesniegtie iesniegumi. Tas nozīmē, ka viņa viņu fiziski izmeta no šim mājām, nevis jaunie saimnieki,” savu viedokli izklāsta jauno saimnieku pārstāvis.

„Manā uztverē viņa ir krāpniece”

Selēns aprinkis.lv radušos situāciju skaidro šādi: „Tā bija viņa (Grigus). Atņēma man māju, jaunie saimnieki ir „ņipričom” (nevainīgi). Es tur varēju dzīvot līdz mūža galam, taču viņa bija pilnīgs pretstats manai uztverei, tādēļ man gribot negribot bija jāmeklē ceļš prom no turienes.”

„Es taču neiešu savā mājā, ko pats uzcēlu, būt par kalpu,” skumji nosaka pensionārs, piebilstot, ka viņam „dikti negriboties vazāties pa tiesām”, lai gan Grigus un viņa māju jauno īpašnieku kašķa dēļ, visticamāk, gan varētu nākties tomēr tajā iesaistīties.

Viņš arī bija gatavs padalīties savā stāstā, kā četru gadu laikā no mājas saimnieka Ķekavas novadā nonācis līdz sociālās aprūpes mājas klientam.

„Manā uztverē viņa (Grigus) ir krāpniece. Un tas apvainojums ir 100 procentīgi patiess!” tā pensionārs.

Selēns atklāj, ka ar Grigus esot iepazinies 2007. gadā, un „kļūdas dēļ esot arī atvācis” sievieti pie sevis uz „Raudupēm”, kur visu sūri grūti esot licis pa ķieģelītim vien. „Lai nodotu māju ekspluatācijā, bija vajadzīga sēta. Taču man vairs nebija kontā naudas, tāpēc biju ieplānojis, ka uzlikšu to tad, kad pārdošu zemi,” tā saka kungs, norādot, ka Grigus esot pierunājusi viņu aizņemties naudu no viņas un nodot māju ekspluatācijā nevilcinoties.

Kad vīrietis naudu nav varējis atdot, māja ar visām palīgēkām un zemi nonāca kundzes īpašumā, lai gan abi mutiski bija vienojušies, ka Selēns varēs parādu atdot pamazām. Taču solījumu nav turējusi. Pēcāk dzīvošana ar šādu cilvēku neesot bijusi iespējama, jo ik pa laikam Grigus devusies uz policiju, rakstījusi dažādus iesniegumus pret viņu. Tieši tādēļ viņš labāk izvēlējies dzīvot „nabagmājā”, nevis pie viņas savā nu jau bijušajā mājā. Viņš ar kādreizējo dzīvesbiedri strīdēties negrasās.

Paņēma vai nozaga?

Ne tik pielaidīgs ir jauno saimnieku pārstāvis. Viņš neslēpj sašutumu par kundzes izteikumiem. Jurists plāno sūdzēt viņu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Pēc Bāganta teiktā, Grigus juristu nomelnojot pa visu pagastu, ko viņš tā atstāt nevarot, lai gan neslēpj šaubas, vai labvēlīgs tiesas iznākums atgriezīšot viņam labo slavu, jo tiesāšanās var ilgt pat vairākus gadus un cilvēki jau būs aizmirsuši lietas būtību.

Nesaskaņas, kas, visticamāk, beigsies ar tiesu darbiem, sākušās, kad abas puses nav spējušas vienoties par lapenīti, kuru, pēc Grigus teiktā, viņa nopirkusi par aptuveni tūkstoš latu. Jaunie īpašnieki uzskata, ka tā pieder viņiem, bet kundze uzstāj, ka tā ir kustamais īpašums un tātad paliek viņai. Arī par tālāko notikumu gaitu gan juristam, gan pensionārei viedokļi atšķiras.

„Lapenīte ir mana,” saka Grigus. Jurists gan atbild, ka kundze kļūdās, jo tiesiskā skatījumā tā esot uzskatāma kā ēka, tātad pieder jaunajiem īpašniekiem.

„Tas ir kustamais īpašums. Jūs galīgi jaucat jēdzienus vai arī tēlojat. Lapene bija nolikta uz zemes, tātad tā ir uzskatāma par kustamo īpašumu un pieder man,” uzstāj kundze. Savukārt jaunie mājas īpašnieki aicina šo strīdu risināt tiesā.

„Es gribu, lai jūs godīgi man atdodat manus kustamos īpašumus,” teic kundze, norādot, ka nevēlas gaidīt tiesas lēmumu par to, jo šis process var vilkties gadiem. Abu strīdnieku ķildā iesaistās Bāgants, norādot, ka pret Grigus esot ierosināts kriminālprocess par lapenītes nozagšanu. To apliecina arī Rīgas rajona prokuratūras vēstule jaunajam „Raudupju” īpašniekam, kurā teikts, ka kriminālprocess pret Grigus esot nosūtīts pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai Baložu policijas iecirknim.

Par to, kā un kad viss beigsies, lems tiesībsargājošās iestādes, taču sākās viss 1. augustā, kad Grigus ieradās savās bijušajās mājās pakaļ lapenei, jo kundze ir pārliecināta, ka viņai bija tiesības jebkurā laikā savu īpašumu izvest. Tas tika izdarīts ar ceļamkrānu, izceļot vārtus, kuri, pēc Bāganta teiktā, esot sabojāti.

Savukārt kundze jauno īpašnieku pārstāvim pārmet, ka viņi Grigus piederošo lapenīti pirms tās aizvākšanas no īpašuma uzlauzuši un tajā uzdzīvojuši. „Kad es nebiju mājās, viņš ielauzās manā lapenītē un svinēja līdz pulksten 23, dzēra un jautri dzīvoja. Es biju prom, bet pārnāku mājās, un man vairs nav, kur uzturēties. Es jau varēju pateikt, ka man pazuda 10 tūkstoši,” tā kundze.

Arī šajā jautājumā abiem strīdniekiem ir pilnīgi pretējs viedoklis, jo jurists uzsver, ka nekāda uzdzīve notikusi neesot, vien ģimenes pasākums ar bērniem.

No lapenes līdz malkai un konserviem

Tajā pašā dienā – 1. augustā - kopā ar strīda objektu kundze esot arī paņēmusi melleņu krūmus, kas viņai nepiederēja. Abām pusēm emocijas sakāpinātas ir tiktāl, ka nu strīds notiek ne tikai par lapeni, bet arī par malku, dēļiem un citām lietām.

Kā savā iesniegumā Baložu policijai norāda sieviete, viņa no kādreizējā īpašuma vēlas paņemt malku 100 latu vērtībā, brusas, vairākas burkas konservu, ūdens sūkni, trepes, plīti 300 latu vērtībā, dārza ražu un galdu. Mantu kopējā vērtība, pēc Grigus aplēsēm, ir aptuveni 500 latu. Visvairāk sirds sāpot par plīti, jo tā esot visdārgākā, un pensionārei neesot tādas naudas, lai uzreiz nopirktu jaunu.

„Runājot par plītīm un citām kustamajām lietām, pirkuma līgumā ir punkts, ka abas puses piekrīt, ka īpašums tiek pārdots tādā stāvoklī, kāds tas ir uz pirkuma līguma parakstīšanas brīdi. Kādas tiesības viņai ļauj piesavināties lietas, kuras viņa ir pārdevusi dienā, kurā tika parakstīts pirkuma līgums? Tas paredzēja tikai uzturēties viņai šajā īpašumā, nevis no tā izvest sev nepiederošas mantas. Viņa personīgi mums ir nodevusi mājas dokumentus, starp kuriem ir arī plīts un citas minētas sadzīves tehnikas iegādes dokumenti,” skaidro Bāgants.

Lai gan pirkuma līgumā teikts, ka Grigus savā bijušajā īpašumā var uzturēties līdz 1. oktobrim, viņa uztraucas, vai līdz tam izdosies atgūt savas mantas. Tikmēr lapene interneta sludinājumos jau tiek pārdota. Pārdevēja ir pati Grigus, kura gatava to atdot arī lētāk par sludinājumā prasītajiem 1000 latiem.

Kasjauns.lv/Foto: aprinkis.lv