Nākamnedēļ sāksies astronomiskais rudens

Astronomiskais rudens Zemes ziemeļu puslodē iestājas brīdī, kad Saule atrodas rudens punktā - Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. To sauc par rudens ekvinokciju, savukārt Zemes dienvidu puslodē tad iestājas pavasaris.

Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma. Laiku ap 23.-26.septembri mēdz dēvēt par rudens saulstāvjiem, jo saule stāv līdzsvarā, vai vienādībām, jo nakts un diena ir aptuveni vienāda garuma.

Dienas un nakts garums vistuvākais būs 24. un 25.septembrī. 24.septembrī Rīgā saule lēks plkst.7.13 un rietēs 19.17, bet jau 25.septembrī diena būs pusotru minūti īsāka kā nakts. Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.

Saskaņā ar Latvijas Folkloras biedrības apkopoto informāciju rudens saulstāvjos dažādas Eiropas tautas agrāk atzīmēja ražas svētkus un gada saulrietu, kad gaismas un tumsas mūžīgajā cīņā pārsvaru pamazām gūst tumsa. Rudens svētki tika svētīti trīs dienas.

Latvijas teritorijā saulgriežu svinības laika gaitā tika piesaistītas Miķeļa dienai - 29.septembrim. Tā pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. Senie latvieši šos svētkus dēvēja par Appļāvībām un Apjumībām, - ap šo laiku visai labībai bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Tādējādi saulstāvju svinības saplūda ar ražas novākšanas svētkiem, kuri ar laiku piesaistīti vienai dienai - Miķeļiem, kas tika saukti arī par Mīkaļiem un Mīklāli.

Rudens svētkos tika godāta dievība Jumis - auglības un labklājības simbols. Jumis kā druvu auglības veicinātājs visplašāk bijis pazīstams Zemgalē.

Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā rudens saulstāvji tiks atzīmēti svētdien, 23.septembrī. Tad laikā no plkst.12 līdz 16 norisināsies Ražas svētku tirgus, būs dziesmas un dejas, kā arī zīļu un kartupeļu vīriņu darbnīca.

BNS/Foto: Evija Trifanova/LETA