Lems par minimālo nodokli, lai mazinātu ēnu ekonomiku
Ministri pirmdien, 24.septembrī, lems par koncepcijas par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu, kas paredz ieviest minimālos nodokļu maksājumus, lai samazinātu saimnieciski neaktīvo reģistrēto nodokļu maksātāju skaitu, liecina Ministru kabineta komitejas darba kārtība.
Koncepcijā teikts ‒ lai samazinātu saimnieciski neaktīvo reģistrēto nodokļu maksātāju skaitu, jāvienkāršo sistēma saimnieciskās darbības pārtraukšanai un jāievieš minimālais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ‒ trīs lati mēnesī jeb 36 lati gadā, minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli, minimālo mikrouzņēmumu nodokli, minimālo attiecīgā nodokļa maksājumu maksātu neatkarīgi no tā, vai saimnieciskā darbība tiek aktīvi veikta, neatkarīgi no saimnieciskās darbības rezultāta, kā arī neatkarīgi no aprēķinātās nodokļa summas. Šo nodokli nepiemērotu saimnieciskās darbības veicējiem par pirmo darbības gadu vai tad, ja attiecīgo nodokļu maksātāji veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu maksājumus par darbiniekiem noteiktā apmērā, paskaidroja Finanšu ministrijā (FM).
FM informē, ka atbilstoši pasākumu plānam ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.‒2013.gadam ministrija izstrādāja koncepciju, kurā izvērtēja pastāvošos nodokļu režīmus mazajiem uzņēmumiem, kā arī sagatavoja priekšlikumus to konsolidācijai un vienkāršošanai.
"Intensitāte uzņēmumu darbībai ēnu ekonomikā Latvijā joprojām ir vērtējama kā vidēji augsta un augsta. Tas lielā mērā liecina, ka esošie nodokļu režīmi nav efektīvi un neveicina ēnu ekonomikas samazināšanos. Pētījumi liecina, ka iedzīvotāji vēlas labprātīgi maksāt nodokļus, tādēļ ir iespējams izvēlēties labprātīgas nodokļu nomaksas stratēģiju, un kā viena no metodēm varētu būt vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošana," norāda FM.
No iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem, kas veic reālu saimniecisko darbību, pēdējo gadu laikā aptuveni 99% maksātāju 2008.‒2010.gadā apgrozījums nepārsniedz 35 000 latu, tādējādi tieši šos maksātājus pamatoti var uzskatīt par vienkāršoto nodokļu režīmu galveno mērķauditoriju. Absolūtos skaitļos Latvijā ir aptuveni 50 līdz 60 000 IIN maksātāju saimnieciskās darbības veicēju, no kuriem tikai aptuveni puse ‒ 32‒33 000 ‒ gūst arī pozitīvu apliekamo ienākumu. Savukārt no saimnieciskās darbības veicējiem, kas gūst apliekamo ienākumu, apgrozījums virs 35 000 latu ir tikai 200‒400 saimnieciskās darbības veicēju. Tādējādi potenciālais vienkāršoto nodokļu režīmu piemērotāju skaits ir ļoti liels. Pašreiz Latvijā līdztekus vispārējai IIN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtībai jau pastāv vairāki vienkāršotie nodokļu režīmi – patentmaksas, fiksētais ienākuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis, vēsta FM.
FM norāda, ka, analizējot pastāvošo situāciju, koncepcijas izstrādes gaitā tika formulēti vairāki sasniedzamie mērķi. FM uzskata, ka ir jāsamazina vienkāršoto nodokļu režīmu skaits, līdzīgos režīmus konsolidējot, kā arī jāiekļauj likumos pretizvairīšanās normas un jāpalielina saimnieciskās darbības veicēju skaits, panākot, ka darbību legalizē nereģistrēti saimnieciskās darbības veicēji. Ir jānodrošina neaktīvo saimnieciskās darbības veicēju darbības aktivizēšana vai to darbības izbeigšana un jāsamazina to saimnieciskās darbības veicēju skaits, kuri ilgākā periodā vispār negūst apliekamo ienākumu vai kuru apliekamais ienākums ir minimāls.
Ministrijā uzskata, ka ir arī jārada mehānisms, kas veicinātu mazos uzņēmumus neslēpt izaugsmi un iekļauties vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā, un jāpalielina mazo uzņēmēju un mikrouzņēmumu darbinieku sociālās garantijas ilgtermiņā.
FM klāsta ‒ lai konsolidētu vienkāršoto nodokļu režīmu, ir jāsaglabā patentmaksu sistēma, to papildinot ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, un reizi gadā jāpārskata to apmērs. Jāatsakās arī no fiksētā ienākuma nodokļa režīma, kas zināmā mērā dublē mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, un jānosaka divus gadus ilgs pārejas periods.
Lai samazinātu vienkāršoto nodokļu režīmu izmantošanu nodokļu plānošanā, ir jāiekļauj vispārīga nodokļu pretizvairīšanās norma likumā "Par nodokļiem un nodevām" attiecībā uz visiem nodokļiem (vispārējiem režīmiem un vienkāršotajiem režīmiem), lai samazinātu shēmu veidošanu nodokļu optimizācijas nolūkā.
FM arī uzskata, ka mikrouzņēmumu nodokļa likums ir jāpapildina ar normām, kas paredz pārskatīt darbinieku mēneša ienākumu ierobežojumu apmēru saistībā ar kopējo darba algu pieaugumu valstī, tādējādi novēršot nepieciešamību manipulēt ar darba algām apstākļos, ja valstī vērojama vispārēja darba algu palielināšanās tendence.
Savukārt, lai samazinātu nereģistrētās saimnieciskās darbības apmērus, FM rosina veikt analīzi un ieviest salīdzinoši mazas patentmaksas saimnieciskās darbības jomās, kas līdz šim nav aptvertas, bet kurās pastāv izvairīšanās no nodokļiem risks. Bet, lai legalizētu maksātāju kategoriju, kas saimnieciskās darbības veic epizodiski, lai nodrošinātu sev iztikas līdzekļus, koncepcijā rosināts ieviest minimālos maksājumus ‒ iedzīvotājiem pēc pensijas vecuma sasniegšanas (65 gadi) noteiktos darbības veidos par simbolisku samaksu (viens lats mēnesī jeb 12 latu gadā), vienlaicīgi ir jānodrošina, ka šiem saimnieciskās darbības veicējiem netiek liegta iespēja saņemt sociālos pakalpojumus. "Ar šādu minimālo maksājumu saņemšanu nodokļu maksātāji apliecinātu, ka to ieņēmumi gadā nepārsniedz noteiktu apmēru (1380 latu jeb neapliekamo minimumu un atvieglojumu par vienu apgādībā esošu personu). Minimālo maksājumu ieviešana ir sasaistāma ar noteiktu kontroles pasākumu īstenošanu tirdzniecības vietās," piebilsts koncepcijā.
FM koncepcijā arī rosina veicināt jau sākotnēji mazo saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju kā patentmaksu vai minimālo maksājumu maksātājiem.
Ministrija secinājusi, ka IIN maksātāju grupai ar mazu apgrozījumu trūkst izaugsmes stimulu, lai uzrādītu patieso apgrozījuma pieaugumu. Spēkā esošie vienkāršotie nodokļu režīmi neveicina mazo uzņēmumu izaugsmi un iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā. "Lai nodrošinātu, ka vienkāršotie nodokļu režīmi nekavē mazo uzņēmumu patiesā apgrozījuma pieauguma parādīšanu pārskatos, izaugsmi un iekļaušanos vispārējā nodokļu maksāšanas sistēmā, ir jānoteic, ka, pārsniedzot noteikto apgrozījuma slieksni, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam netiek piemērota papildu nodokļa likme, ja tas pēdējo triju taksācijas gadu laikā ir uzrādījis pastāvīgu un vienmērīgu apgrozījuma pieauguma tendenci, bet saglabājot nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējam nākamajā taksācijas gadā ir jāveic nodokļu maksājumi atbilstoši vispārējam nodokļu režīmam. Līdzīgi noteikumi būtu paredzami arī attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanos mikrouzņēmumā," uzskata FM.
Savukārt, lai novērstu šā stimula ļaunprātīgu izmantošanu un iespējamo izvairīšanos no nodokļiem, FM uzskata, ka ir jāparedz Mikrouzņēmumu nodokļa likumā gan apgrozījuma summas, gan darbinieku skaita pārsnieguma maksimālais ierobežojums, ja mikrouzņēmums pārsniedz likumā noteiktos kritērijus, piemēram, lai pēc apgrozījuma 40 000 latu gadā nākamajā gadā pēkšņi netiktu uzrādīts apgrozījums viens miljons latu, bet pēc tam mikrouzņēmums tiek likvidēts.
FM arī uzskata, ka pastāv mazo uzņēmēju un mikrouzņēmumu darbinieku nepietiekamas sociālās apdrošināšanas risks ilgtermiņā. "Ir jāparedz, ka Labklājības ministrija sagatavo analīzi, kurā aplūko mazo saimnieciskās darbības veicēju – IIN maksātāju, fiksētā ienākuma nodokļa maksātāju, patentmaksu maksātāju, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju un darbinieku ‒ valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu faktisko apmēru un iespējas ar tiem nodrošināt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, nepieciešamības gadījumā piedāvājot iespējamos risinājumus," norāda ministrija.
Par koncepciju vēl būs jālemj valdībai.
BNS
