Siguldas Alīnu, mātei nezinot, aizved uz Igaunijas pierobežu

Pirms mēneša sabiedrībā plašu rezonansi ieguva gadījums, kad siguldietei Žannai Pilsētniecei ar bāriņtiesas lēmumu jūlijā atņēma vecāko meitu Alīnu. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka māte visā vainoja ne tikai bāriņtiesu, bet arī vietējās kristiešu draudzes „Žēlastības upe” mācītāju Kasparu Gulbi. Ar viņa palīdzību it kā meitenei jau esot atrasta audžuģimene un bāriņtiesa Alīnu gribot atdot tai. Vēlāk pats mācītājs Kasjauns.lv gan apgalvoja, ka Pilsētnieku ģimeni vispār nepazīstot. Bāriņtiesa skaidroja, ka vecākiem Alīnu atņēma tādēļ, ka viņi meitai it kā neesot varējuši nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un pastāv aizdomas, ka pret meiteni tiek pielietota vardarbība. Alīnu ievietoja Valmieras krīzes centrā „Valdardze”. Vēlāk Alīnas mamma „Rīgas Apriņķa Avīze” stāstīja, ka viņas meitu „Valdardzē” sitot un Alīnai teikts, ka viņa drīz varēs braukt mājās pie mammas.

Vienlaikus jāuzsver, ka no ģimenes nošķīra tikai vecāko meitu, jaunākā joprojām dzīvo kopā ar savu māti un tēvu. Bērnu aizstāvjiem radās šaubas tikai par to, ka ģimenē slikti izturas tikai pret vecāko meitu.

Nu izrādās, ka Alīna ir aizvesta tālāk no dzimtajām mājām – uz Igaunijas pierobežu, Alojas novadu. Māte ir izmisumā, jo viņai par meitas likteni nekas nav zināms, to neatklāj arī bāriņtiesa

Alīna, mātei nezinot, no Valmieras krīzes centra esot aizvesta uz Alojas novadu. Vai pie audžuģimenes, vai uz kādu krīzes centru, bērna vecāki nezina. Savukārt Siguldas pašvaldības un sociāla centra darbinieki portālam aprinkis.lv stāstījuši, ka Alīnai neesot solījuši drīzu atgriešanos mājās.

„Siguldas novada bāriņtiesa un Sociālā dienesta darbinieki nepilngadīgajai personai informāciju par to, ka meitene dosies mājās nav snieguši, jo bērna vecākiem bērna aprūpes tiesības nav atjaunotas. Siguldas novada bāriņtiesa tikai 21. septembrī ir saņēmusi abu nepilngadīgās personas vecāku lūgumu atjaunot bērna aprūpes tiesības. Lēmums par bērna atgriešanos ģimenē tiks lemts pēc atzinuma saņemšanas no psihologa par ģimenes situāciju,” paziņoja Siguldas novada domes sabiedrisko attiecību daļa.

Uz jautājumu, vai bāriņtiesas darbinieki, kuri ir atbildīgi par mazo Alīnu laikā, kad vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, ir informēti, kas notiek centrā un kā bērns jūtas, aprinkis.lv sniegta vien formāla atbilde: „Nodibinājums „Centrs Valdardze” ir Valsts apmaksāts pakalpojumu sniedzējs bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības. Bāriņtiesas un Sociālā dienesta kompetencē nav pārraudzīt šo iestādi. Siguldas novada bāriņtiesas un Sociālā dienesta darbinieki ir apmeklējuši un regulāri sazinās ar centra darbiniekiem, no kuriem informācija par problēmsituācijām nav saņemta. Līdz ar nepilngadīgās personas ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē, atbildību par bērnu uzņemas iestādes vadītājs.” Saņemtā atbilde vedina domāt, ka bāriņtiesa uzticas krīzes centra darbiniekiem, ja tie apgalvo, ka viss ir kārtībā, kas nesakrīt ar pašas meitenes teikto slepus izdarītajā audioierakstā, kurā viņa sūdzas, ka tai klājas slikti.

Uz jautājumiem, cik ētiski ir melot bērnam, kurš atrodas krīzes centrā, ka meitene tiks laista mājās, portālam apriņķis.lv neviens neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt. Tāpat ignorēts tika personīgi Siguldas bāriņtiesa vadītājai Dainai Reizenbergai uzdotais jautājums, vai viņa, kā bāriņtiesas vadītāja jūtas, ka ir izdarījusi visu bērna labā. Tā vietā tika norādīts, ka mediju pārstāvjiem nav ko uzbāzties ar saviem jautājumiem bāriņtiesai, bet uzreiz jāvēršas policijā.

Katrā ziņā jautājumu ap mazās Alīnas likteni ir vairāk nekā atbilžu, jo ne viņas vecākiem, kuriem, tiesa gan, vecāku tiesības ir atņemtas, gan plašsaziņas līdzekļiem netiek atklāts, kur pašlaik atrodas meitene un kā viņai klājas.

„Mēs jau bijām raduši risinājumu. Ja reiz Alīna nevar dzīvot pie mums, varbūt viņu kādu laiku varētu paņemt mana māsa Cēsīs. Tomēr radiniece, nebūtu meitenei pie svešiem jādzīvo. Tieši pirmdien par to gribējām runāt ar bāriņtiesu, jo Alīnai māsas mājā būtu sava istaba,” „Rīgas Apriņķa Avīzei” stāstīja Žanna Pilsētniece. Viņa neslēpj, ka meitas aizvešana uz Igaunijas pierobežu viņu satriekusi.

Par to, kur vērsties pēc palīdzības, sieviete vairs nezina, jo saņēmusi pārāk daudz palīdzības atteikumu.