CVK par Pilsonības likuma grozījumu tālāko virzību lems pēc mēneša
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien uz mēnesi atlika lēmuma pieņemšanu par iesniegto Pilsonības likuma grozījumu, kas paredz no 2014.gada piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem, tālāko virzību, jo vēlas saņemt papildu atzinumus par šo jautājumu, izvērtējot starptautisko tiesību praksi.
Arī paši likumprojekta autori CVK sēdē lūdza atlikt lemšanu par to, vai būtu sākama otrā parakstu vākšanas kārta par minēto iniciatīvu, jo vēlējās iepazīties ar ekspertu sagatavotajiem atzinumiem un sniegt savu viedokli par tiem.
CVK vadītājs Arnis Cimdars žurnālistiem paskaidroja – pēc tam, kad komisija iepazinās ar ekspertu sagatavotajiem atzinumiem par to, vai likumprojekts izstrādāts pilnīgi, CVK sapratusi, ka jāizvērtē arī starptautiskā prakse šajā jomā.
"Starptautiskās normas, kuras ir saistošas Latvijai, strādā neatkarīgi ne no kā Latvijā, līdz ar to mēs nevaram pieņemt likumu, kas ir pretrunā ar to," aģentūrai BNS sacīja Cimdars.
Viņš piebilda, ka nepieciešams arī izvērtējums, vai masveida pilsonības piešķiršana automātiski bez personas ziņas atbilst starptautiskām normām.
Papildu ekspertu atzinumus CVK prasīs no Iekšlietu un Ārlietu ministrijas, Tiesībsarga, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras un starptautisko tiesību eksperta Mārtiņa Paparinska.
Viens no parakstu iesniedzējiem Andris Tolmačovs aģentūrai BNS atzina, ka ir pilnībā apmierināts ar CVK spriedumu.
"Mēs esam pilnīgi apmierināti ar to, ka mums būs dots laiks, lai sniegtu savu atzinumu rakstveidā, apmierināti, ka mums būs divas nedēļas un Centrālā vēlēšanu komisija mūsu lūgumu atbalsta. Tādā ziņā mums nekādu pretenziju pret Centrālo vēlēšanu komisiju nav. Mēs saprotam, kāpēc tā rīkojas, – tas ir pirmais gadījums, ka valdošā koalīcija mēģina traktēt Satversmes pantus sev par labu," sacīja Tolmačovs.
Pēc viņa teiktā, pašlaik notiek interpretācijas par Satversmes 78.pantu, kur rakstīts, ka likumprojektam ir jābūt "pilnīgi izstrādātam".
"Mēs uzskatām, ka likumprojekts ir pilnībā izstrādāts – tas nozīmē, ka tur ir jābūt panta numuram, kuru mēs gribam grozīt, un jābūt termiņam, kad likumprojekts stājas spēkā, un tas ir izdarīts. Mums ir iecerēts referendums par konkrētu likuma panta maiņu, bet Satversmes 78.pantā nav nekas runāts par Satversmes kodolu, lojalitāti, par valsts interesēm, vai tas ir pret vai par Latviju. Nekur tas nav minēts, un tagad mēģina traktēt to caur juristiem un vēl kaut kādām instancēm. Tas ir absolūti nelikumīgi. Vienīgā instance, kas Latvijā var pieņemt lēmumu, vai likums atbilst Satversmei vai neatbilst, ir Satversmes tiesa," paskaidroja parakstu vākšanas iniciators.
Tolmačovs minēja, ka valdošā koalīcija mēģinās realizēt savas intereses caur CVK, kas šajā situācijā ir kā ķīlnieks. Sev negatīvu lēmumu viņi ir gatavi pārsūdzēt. "Kāds būs lēmums, tāds būs – mēs esam gatavi apstrīdēt to lēmumu tiesā," piebilda Tolmačovs.
Jau vēstīts, ka kustība "Par vienlīdzīgām tiesībām" ierosinājusi grozījumus Pilsonības likumā, lai no 2014.gada 1.janvāra visi nepilsoņi kļūtu par Latvijas pilsoņiem. Par minētajiem grozījumiem parakstījušies 12 686 vēlētāji un tie iesniegti CVK, kurai tālāk bija jālemj par to, vai iesniegtie grozījumi uzskatāmi par pilnīgi izstrādātiem un vai būtu sākama otrā parakstu vākšanas kārta.
Lai gan likumprojekta parakstītāju pārbaude liecina, ka likumprojektu ir parakstījuši vairāk nekā nepieciešamie 10 000 vēlētāju, CVK saņēmusi atzinumus no vairākiem avotiem – Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas –, kuri visi uzskata, ka likumprojekts par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu, iepriekš informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.
Kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" savāktie paraksti par grozījumiem Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, kuri nebūs iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu. Pārejas noteikumos aktīvisti rosina noteikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nosūta cilvēkiem īpašu izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem. No 2014.gada 1.janvāra nepilsoņu pases, uzrādot izziņu, tiek pielīdzinātas Latvijas pilsoņu pasēm.
Ja notiks parakstu vākšanas otrā kārta, par grozījumiem būs jāparakstās aptuveni 153 tūkstošiem vēlētāju, lai tie iegūtu tālāku virzību – tiktu nodoti Saeimai, bet, ja parlaments tos noraidīs vai grozīs, notiktu tautas nobalsošana.
BNS
