LPS priekšsēdim nav informācijas par citu pašvaldību plāniem apturēt darbību savienībā
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim nav informācijas, ka vēl kāda pašvaldība varētu sekot Rīgas piemēram un nolemt apturēt darbību savienībā.
"Nezinu, nevarēšu to komentēt," piektdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Jaunsleinis, vaicāts, vai arī citas pašvaldības varētu rīkoties līdzīgi kā Rīga.
Arī par Rīgas pašvaldības motīviem, apturot darbību LPS, Jaunsleinim joprojām neesot skaidrības. "Man jārunā ar Rīgu pa tiešo," viņš teica.
Jaunsleinis atgādināja, ka gada sākumā no LPS izstājās Krāslavas novada pašvaldība, kas arī tolaik pārmeta, ka organizācija nepietiekami aizstāv pašvaldību, īpaši pierobežas pašvaldību, intereses. Tomēr pēc tikšanās ar domes vadību esot panākta vienošanās, ka tā atjaunos savu darbību LPS.
"Mūsu attieksme pret tiem, kas aptur darbību vai izstājas, nemainās. Mēs tāpat ar viņiem strādājam un viņi saņem informāciju," norādīja LPS priekšsēdis.
Jau vēstīts, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") ceturtdien aicināja apturēt galvaspilsētas dalību Latvijas Pašvaldību savienībā, jo tā nav apmierināta ar organizācijas spējām aizstāvēt pašvaldību intereses.
Par ierosinājumu pašvaldība lems sēdē 2.oktobrī, jo par to ir jālemj Rīgas domei.
Domes vadība uzskata, ka LPS sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un "ir pakļāvusies "Vienotības" ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus", līdz ar to Rīga neredz nekādu jēgu aktīvai dalībai LPS.
Dalības maksa, ko dome ik gadu iemaksā LPS 50 tūkstošu latu apmērā, tikšot "novirzīta rīdzinieku vajadzībām".
LPS juridiskā padomniece Vineta Reitere aģentūrai BNS pagaidām nevarēja skaidri atbildēt, vai Rīgas pašvaldībai ir iespējas apturēt darbību LPS, jo tam nepieciešama sīkāka juridisko aktu izpēte. Parasti runa ir par iestāšanos vai izstāšanos, kam nepieciešams visas domes balsojums, un šādu lēmumu mērs nevarot pieņemt vienpersoniski. Reitere pieļāva, ka, Rīgas mēram paziņojot par darbības apturēšanu, sekos kādas tālākas darbības.
Tāpat jau vēstīts, ka 26.septembrī LPS domes sēdē tika atbalstīts valdības piedāvājums nākamgad saglabāt esošo proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% ‒ valsts budžetā.
Premjers un novadu domju priekšsēdētāji vienojās arī par papildu dotāciju 5,6 miljonu latu apmērā novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem, kā arī dotāciju 5,9 miljonu latu apmērā republikas pilsētām ar zemākajiem ienākumiem.
BNS
