Kultūras ministrija iesniedz Saeimā priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā
28.septembrī, Kultūras ministrija iesniedza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, kas apkopoti pēc vairākkārtējām diskusijām starp nozares ekspertiem un ieinteresētajām pusēm, tādējādi tiecoties līdzsvarot autortiesību īpašnieku un sabiedrības intereses.
Priekšlikumi paredz stiprināt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA/LAA, LaIPA u.c.) uzraudzību un uzliek pienākumu minētajām organizācijām ekonomiski pamatot to noteiktos tarifus par autordarbu izmantošanu. Tāpat ierosināts precizēt publiskā izpildījuma jēdzienu.
Likuma grozījumu projekts paredz, ka, nosakot tarifus, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām turpmāk būs tie jāpamato, ņemot vērā to, kādu mantisku labumu no autordarba gūst tā izmantotājs, šādas izmantošanas mērķi, apjomu un nozīmību, kā arī darba radīšanā vai izveidē ieguldītos finanšu līdzekļus un citus atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojošus lielumus. Projektā paredzēts, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būs obligāti jāpublisko noteiktie tarifi un to pamatojums savās mājas lapās. Tāpat mājas lapās būs jāpublisko arī cita informācija (piemēram, iekasētās atlīdzības sadales noteikumi, gada pārskati u.c.), kas nepieciešama to caurspīdīgas darbības nodrošināšanai.
Turpmāk paredzēts stingrāk uzraudzīt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību, tostarp attiecībā uz to administratīvajiem izdevumiem. Minētajām organizācijām būs pienākums sniegt uzraugošajai institūcijai plaša apjoma informāciju par savu darbību, kā arī jānodrošina iespēja minētās institūcijas pārstāvim piedalīties organizāciju biedru kopsapulces un valdes sēdēs.
Autortiesību likuma grozījumu projektā tiek arī piedāvāts precizēt publiskā izpildījuma jēdzienu. Lai likuma izpratnē izpildījumu uzskatītu par publisku, tam jābūt apzināti vērstam uz noteiktu, no vairākām personām sastāvošu cilvēku auditoriju, kā arī klausītāju starpā vai attiecībā pret izpildījuma veicēju nedrīkst pastāvēt personiskas attiecības. Tādējādi, piemēram, ja mūzika tiek atskaņota ģimenes, draugu vai paziņu lokā, tostarp, ja paziņas ir darba kolēģi, tas nav atzīstams par publisku izpildījumu.
