Skandāls Ozolnieku vidusskolā: vecāko klašu skolēni piekauj un seksuāli izmanto jaunākos

Šokējošu notikumu epicentrā nonākusi kāda skola Jelgavas apkārtnē. Tur, iespējams, lielākie skolēni gan fiziski, gan seksuāli iespaidojuši mazākos audzēkņus. Policija un skolas vadība saņēmusi iesniegumu no kāda bērna vecvecākiem, vēsta Latvijas Radio. Patlaban konkrētais iesniegums tiek izskatīts, policija veic izmeklēšanu, drīz pārbaudes sāks arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Atbildīgās iestādes komentāros par šo gadījumu gan ir atturīgas - viedoklis tiek solīts tikai pēc pārbaužu beigām. Publikācijas Jelgavas laikrakstā „Zemgales Ziņas” liek noprast, ka runa ir par Ozolnieku vidusskolu.

Pagājušajā nedēļā LNT raidījumā „Degpunktā” iespējams, cietušā bērna vecmāmiņa stāstīja, ka signāli par iespējamo vardarbību skolā saņemti ne reizi vien un ne tikai šajā mācību gadā. Seksuāli iespaidoti tikuši arī citi bērni, bet viņi baidoties to atklāt.

Aizdomas par skolasbiedru vardarbību radušās astoņgadīga zēna vecvecākiem pēc sarunas ar puiku. Strādājot kopā uz biešu lauka, Vināras un Gunāra astoņgadīgais mazdēls sācis runāt dīvainas lietas un izprašņāt vecmāmiņu par to, ko viņa darītu, ja viņš pēkšņi vairs nepārnāktu mājās. „Es jautāju – kā nepārnāksi, mājas nezini? Viņš saka – bet ja es kādreiz no meža ārā netikšu? Tad sākām runāt, kā no meža tikt ārā. Vārds pa vārdam, un puika sāka stāstīt, kā lielie zēni par viņu ņirgājas,” atceras vecmāmiņa, raksta „Zemgales Ziņas”.

„Zemgales Ziņām” zēna vecvecāki neslēpa, ka puika stāstot daudz, bet netic, ka tās ir fantāzijas, jo pēdējā laikā mainījusies arī uzvedība - viņš kļuvis bailīgāks, tramīgāks un aizmāršīgāks. Vecvecāki stāsta, ka jau pirmajā skolas dienā zēns mājās pārradies raudādams - viens no lielajiem puikām turpat netālu no mājām ņirgājies par mazdēlu un licis viņam to orāli apmierināt. Vecvecāki arī piebilst, ka zēns ir iebaidīts - ja ko stāstīšot, noslīcinās un tamlīdzīgi.

Skolas direktore lielās ar sasniegumiem un perfektu drošību

Ozolnieku vidusskolas direktore Klāra Stepanova „Zemgales Ziņām” norādījusi, ka par zēna vecvecāku aizdomām par mazdēla seksuālu izmantošanu viņa uzzinājusi pagājušās nedēļas otrdienā no policijas.

„Dievs dod katrai skolai tā domāt par bērnu drošību, kā to darām mēs. Skolā ierīkota video novērošana, kameras ir visos stāvos un gaiteņos. Roku uz sirds liekot, varu apgalvot, ka nekādu signālu par to, ka skolā kaut kas tamlīdzīgs varētu notikt, ne pagājušajā gadā, ne šogad man nebija. Esmu runājusi arī ar vecāko klašu skolēniem, pedagogiem, klašu audzinātājiem - visiem tas bija pārsteigums,” paudusi direktore. Viņa piebildusi, ka arī tualetes skolā esot sadalītas - lielajiem un mazajiem, līdz ar to esot maz iespēju vienā tualetē atrasties sākumskolēniem un lielāko klašu audzēkņiem. Papildus tam skolas gaiteņos atsāktas pedagogu dežūras un tiek darīts viss, lai bērni skolā justos droši.

Jāteic, ka šoceturtdien Ozolnieku vidusskolā valdīja saspringta gaisotne – pēkšņi sasauktajā vecāku sapulcē, kurā runātu par bažām saistībā ar iespējamo vardarbību skolā, vecākiem vairākkārt nācās pārtraukt iestādes vadības dižošanos ar skolas attīstībā paveikto un pieprasīt nekavējoties ieviest drošību skolā.

Atklājot sapulci, skolas direktore Stepanova vecākus aicināja uz dialogu, kas gan vēlāk izvērtās asā diskusijā un vārdu pārmaiņā. Tāpat tika stāstīts, kādi remonti skolā paveikti un kādas klases tiks remontētas nākamgad. Pēc direktores uzrunas sekoja garš psiholoģes Dainas Reinfeldes monologs par drošības teoriju un atgādinājums, ka katrs reiz skolas laikā ticis pagrūstīts vai apsaukāts. Pieminēti tika arī masu mediji, kas vecākos uzjundījuši dažādas emocijas. Psiholoģe stāstīja, ka Lielbritānijā no vardarbības cieš katrs desmitais skolēns, kas gan dažos zālē sēdošos vecākos raisīja neizpratni, kāds minētajai informācijai sakars ar notikumiem Ozolnieku vidusskolā. Psiholoģes lekcija ilga aptuveni pusstundu, līdz vecāki sāka protestēt un uzstāt, lai sāk runāt par notikumiem skolā.

Vecāki pārmeta skolai, ka iestādē uzstādītās videokameras ir butaforijas, jo bijuši gadījumi, kad ierakstus ar notikumiem konkrētajā datumā nav bijis iespējams redzēt. Vecāki jautāja, cik reizes skolotāji ieiet tualetēs un redz, kas tur starpbrīžos notiek, raksta „Zemgales Ziņas”.

Kāda mamma skaļi un droši apgalvoja, ka mazāko fiziska iespaidošana skolā notiek katru dienu. Savukārt vēl kāda mamma skolas vadībai nekautrējās pateikt, ka viņai apnicis klausīties slavināšanu un dižošanos.

Tā vietā vecāki pieprasīja drošību skolā un autobusu pieturā. Ja skolas personāls ar to galā netiek, jāalgo policists, kas šad tad apskatītos arī, kas notiek zēnu tualetēs, pārliecināti vecāki. „Jūs nodarbojaties ar skolas slavināšanu un tīrāko demagoģiju, bet es kā vecāks uztraucos par savu bērnu. Uzskatu, ka pēc šiem gadījumiem skolā ir jābūt policistam,” sacīja kāda mamma.

Cietušajiem ir kauns lūgt palīdzību

Bērnu tiesību aizsardzības centra pārstāve Inga Millere norāda, ka tuvinieki darījuši ļoti pareizi, informējot skolas vadību un policiju par vardarbību pret bērnu, tomēr liela kļūda izdarīta, iesaistot problēmas risināšanā medijus, informē Latvijas Radio.

Valsts policijas pārstāve Linda Juberte Latvijas Radio norādīja, ka datu par seksuālā vardarbībā cietušajiem bērniem nav. Arī nekur citur šādi gadījumi netiek uzskaitīti. Varbūt tāpēc kā pārsteigums nāca šogad publiskotais Pasaules veselības organizācijas pētījums, kurā atklājās, ka Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām vienaudžu vardarbības ziņā.

Bērnu un jauniešu uzticības tālruņa valdes priekšsēdētāja Lilija Bilsena stāsta, ka arvien aktīvāk zvana no vardarbības cietuši bērni, tomēr viņu vidū pēdējos gados nav bijis neviena, kas cietuši no seksuālām darbībām skolās. Bilsena izceļ - tas, ka bērni nezvana, nenozīmē, ka problēma nepastāv - cietušajiem ir tik liela kauna izjūta, ka viņi nevēlas lūgt palīdzību, jo baidās saņemt pārmetumus. Viņa uzsver, ka valsts vispār neiesaistās problēmu risināšanā. Visi projekti, kas bijuši, finansēti tikai no ārvalstu līdzekļiem, bet ar to ir krietni par maz. Būtu vajadzīgas arī īpašas programmas, kas apmācītu skolotājus pamanīt šādas situācijas veidošanos jau laicīgi, tāpat arī nepietiek ar pašreizējo vienu audzināšanas stundu nedēļā, kura turklāt visbiežāk tiek veltīta praktisku jautājumu risināšanai.