Visvairāk krīzes skartie raud Pierīgā. VIDEO
Latvijas Bankas pētījums liecina, ka par turīgiem uzskatītiem Pierīgas iedzīvotājiem klājas ievērojami grūtāk nekā par tā dēvēto depresīvo rajonu iemītniekiem. Pierīgas novadu iedzīvotāji ekonomisko krīzi izjūt daudz sāpīgāk, nekā citviet Latvijā.
Runājot par iedzīvotāju dzīves līmeņa atšķirībām, tradicionāli pārējiem valsts reģioniem tiek pretnostatīta Rīga un Pierīgas novadi, kas pēc vairuma ienākumus raksturojošajiem rādītājiem ievērojami izceļas. Tomēr Latvijas Bankas pētījums atklāj, ka par turīgajām uzskatīto pašvaldību iedzīvotāji reizumis saskaras ar lielākām sadzīves grūtībām, nekā viņu nosacīti nabadzīgākie lauku kolēģi.
Latvijas Bankas pētījums rāda, ka trīs ceturtdaļas Pierīgas iedzīvotāju (novados, kas robežojas ar galvaspilsētu – Jūrmala, Babīte, Garkalne, Stopiņi, Mārupe) izjūt ekonomisko spriedzi un nespēj laikus nokārot visus rēķinus. Galvaspilsētā tādu ir tikai puse un pat tā dēvētajos depresīvajos rajonos bezcerības mākto ir mazāk.
Tas saistīts ar to, ka treknajos gados labi atalgotie galvaspilsētas darbinieki Pierīgā būvēja mājas un varēja atļauties labi dzīvot. Savukārt krīzes apstākļos pirmām kārtām tika samazinātas lielās algas, bet izdevumu par mājokļiem - gan hipotekārie kredīti, gan apsaimniekošanas izdevumi – Pierīgā labākajā gadījumā ir palikuši iepriekšējā līmenī, ja ne pieauguši.
