23 pašvaldību vadītāji protestē pret vienošanos par nākamā gada budžetu

Kā liecina raidījuma rīcībā esošā vēstules kopija, pašvaldību vadītāji arī pieprasa 26 miljonus latu papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, saglabāt valsts līdzfinansējumu pabalstiem, kas tiek maksāti trūcīgajiem, kā arī atvēlēt 23 miljonus latu pašvaldību bērnudārzu pedagogu algām, proti, solījumam, ko valdība ir lauzusi.

Pašvaldību pārstāvji atzinuši, ka valdības un LPS vienošanās sanaidojusi vienas pašvaldības pret citām, proti, valdība par nodokļu maksātāju naudu nopirkusi mazāko un nabadzīgāko novadu atbalstu ar mērķi sašķelt LPS.

LNT "Top 10" vēsta, ka pašvaldības bijušas apņēmības pilnas cīnīties, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa pīrāga daļu tām palielinātu no 80% uz 85%. Taču, kad pašvaldību vadītāji pagājušajā nedēļā aci pret aci tikušies ar premjeru Valdi Dombrovski (V) un finanšu ministru Andri Vilku (V), pat nesākusies kaulēšanās par nodokļa pārdali, jo valdība negaidīti nākusi klajā ar piedāvājumu, kas tobrīd vairumam pašvaldību šķitis vilinošs - valdība trūcīgajām pašvaldībām papildus piedāvāja 5,6 miljonus latu, bet 5,9 miljonus četrām lielajām pilsētām ar zemiem ienākumiem.

Šis piedāvājums iepriekš nebijis apspriests un pašvaldību vadītāji tikuši pārsteigti pilnīgi nesagatavoti.

Ja pašvaldības būtu cīnījušās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas palielināšanu, tās būtu ieguvušas līdz pat 58 miljoniem latu.

Protestējot pret valdības un LPS vienošanos, no LPS izstāties piedraudējusi Rīgas pašvaldība. Tika arī aicināts sasaukt ārkārtas LPS sēdi, lai spriestu par šīs organizācijas turpmāku pastāvēšanu.

Lai saprastu, kā dzīvot tālāk, pirmie sarunu raundi notiks jau šonedēļ, kad no atvaļinājuma būs atgriezies LPS vadītājs Andris Jaunsleinis, vēsta raidījums. Gaidāms, ka tad arī tiks izlemts, vai jāsasauc pašvaldību līderu ārkārtas tikšanās ar vienu mērķi - lemt par LPS pastāvēšanu.