Ulmanis un Vīķe-Freiberga nekomentē ideju par eksprezidentu sociālajām garantijām
Bijušie valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga atturas komentēt pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa Saeimā iesniegtos grozījumus likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās garantijas prezidentam, pabeidzot pilnvaru termiņu.
Gunta Ulmaņa sekretāre Eva Eihmane norādīja, ka Ulmanis principiāli atturas komentēt esošā prezidenta lēmumus un ierosinājumus.
Savukārt Vairas Vīķes-Freibergas sekretāre Daina Lasmane informēja, ka bijusī prezidente pašlaik atturas no jebkādiem komentāriem un aizvien pieturas pie viedokļa, ko pauda jau pavasarī. Iepriekš Vīķe-Freiberga sacījusi, ka uzskata visas bijušajiem prezidentiem noteiktās sociālās garantijas par pamatotām un ļoti nepieciešamām, norādot, ka, piemēram, piešķirtais dzīvoklis tiek izmantots ne tikai kā dzīvesvieta, bet arī reprezentācijas un darba vajadzībām.
Jau ziņots, ka Bērziņa iesniegtais likumprojekts piedāvā atteikties no dzīvokļa nodrošināšanas eksprezidentam, bet vienlaikus kā kompensējošs mehānisms tiek piedāvāts ikmēneša pensijas palielinājums un iespēja izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.
Izmaiņas, ja gūs Saeimas akceptu, neskars bijušos Valsts prezidentus – Valdi Zatleru, Vairu Vīķi-Freibergu un Gunti Ulmani. Viņi saglabātu iepriekš piešķirtos valsts dzīvokļus un automašīnas, taču viņiem nebūs tiesību uz likumprojektā paredzēto pensiju palielinājumu. Paredzēts, ka, iegādājoties jaunas automašīnas jau esošajiem eksprezidentiem, būs jāpiemēro jaunais tiesiskais regulējums.
Savukārt uz esošo Valsts prezidentu neattiektos nedz tiesības uz valsts dzīvokli, nedz pensijas palielinājums.
Patlaban eksprezidentiem ikmēneša pensija noteikta 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma un viņi saņem apmēram 1125 latus pēc nodokļu samaksas. Likumprojekts piedāvā palielināt pensiju līdz 85%, kas būtu apmēram 1912 latu pēc nodokļu samaksas.
Līdz ar to eksprezidenta pensija tiktu palielināta par apmēram 787 latiem pēc nodokļu samaksas, kas, pēc Valsts prezidenta kancelejas paustā, ir piemērota dzīvokļa īrei pietiekama summa. Pašlaik eksprezidenta pagaidu dzīvokļa īrēšanai un komunālo pakalpojumu apmaksai drīkst izlietot 1200 latu, no kuriem nomas maksa līdz šim bijusi 813 latu. Savukārt komunālie pakalpojumi, tostarp kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumi, būtu jāapmaksā eksprezidentiem.
Vēl likumprojekts paredz bijušajam prezidentam limitu, kas būtu divreiz lielāks nekā valsts pārvaldes amatpersonai atļautā summa auto iegādei vai nomai, un tā būtu 25 000 latu pirkšanai un 760 latu nomai.
Tāpat likumprojektā paredzēts precizēt kancelejas vadītāja, viņa vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtību, pielīdzinot to Ministru prezidenta padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtībai.
