Ziņojums: 100 gadu laikā iznīcināti puse pasaules mitrāju

Mitrāji - purvi, upes un ezeri, strauti, mitras un pārplūstošas pļavas un meži, jūras piekraste, upju deltas un cilvēku veidotas ūdenstilpes - klāj aptuveni 13 miljonus kvadrātkilometru lielu zemeslodes platību.

Tās ir vērtīgas ekosistēmas, kas veic ūdens attīrīšanu no smagajiem metāliem un barības vielām, kuras noplūst no lauksaimniecības zemēm, papildina ar ūdeni gruntsūdeņus, uzkrāj lielu daudzumu oglekļa, aizsargājot zemeslodi pret klimata pārmaiņām, mīkstina plūdu intensitāti un kalpo par mājvietu neskaitāmam augu un dzīvnieku sugām.

Tiek lēsts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs vien mitrāji nodrošina piekrastes aizsardzību pret plūdiem tādā apmērā, ko naudas izteiksmē varētu mērot 23 miljardos dolāru gadā. Cita starpā mitrāji ir arī būtisks tūrisma ieņēmumu avots.

Tomēr mitrājus apdraud cilvēka saimnieciskā darbība, būvniecība, neapdomīga ūdens resursu izmantošana un piesārņojums.

"Nedaudz vairāk kā simts gados esam iznīcinājuši 50% pasaules mitrāju," Apvienoto Nāciju organizācijas Bioloģiskās daudzveidības konferencē Indijas Haidarabādu pilsētā norādījis ANO Vides programmas (UNEP) izpilddirektors Ahims Šteiners, piebilstot, ka šis skaitlis ir šokējošs.

Dažos pasaules reģionos piekrastes mitrāju izzušanas ātrums sasniedz 1,6% gadā. Piemēram, piekrastes mangrovju audzes kopš 1980.gada sarukušas par 20% jeb 3,6 miljoniem hektāru, norādīts dokumentā.

"Mitrzemes mums ir nepieciešamas, uz spēles likti mūsu pārtikas un ūdens resursi, pati mūsu eksistence," uzsvēris vides programmas "Wetlands International" pārstāvis Ritešs Kumars.

Trešdien Haidarabādu sāksies ANO vides ministru triju dienu sarunas par to, kā piesaistīt līdzekļus, lai apturētu zemeslodes dabas resursu izsmelšanu.

LETA