Krasi pieaug ar HIV/AIDS saslimušo skaits, situācija ir kritiska
Eiropā ar HIV/AIDS slimo ir vairāk nekā iedzīvotāju skaits visā Latvijā. Saslimušo ir trīs reizes vairāk nekā pirms trim gadiem. Pie tam par inficēšanos ar drausmīgo slimību zina tikai puse inficēto. Situācija kritiska esot arī Latvijā.
Austrumeiropā palielinās ar HIV/AIDS saslimušo skaits, tomēr puse no inficētajiem nezina, ka ir slimi, vēsta Latvijas Radio. Tas apdraud arī Rietumeiropu, kur līdz šim slimības kontrole bijusi veiksmīga. Kā norāda eksperti, samazinoties valstu veselības budžetiem, cīnīties ar slimību kļūst grūtāk un mazāk efektīvi, bet HIV un AIDS gadījumā spēcīgi joprojām strādā stereotipi, un tas prasa daudz naudas.
Eiropas reģionā ar HIV/AIDS slimo aptuveni 2,3 miljoni cilvēku, tas ir trīs reizes vairāk nekā pirms trim gadiem, un tikai puse no viņiem zina par savu slimību. Lielākās problēmas ir tieši Austrumeiropai, bijušajām Padomju Savienības bloka valstīm. Pasaules Veselības organizācijas reģionālās nodaļas vadītāja Aiga Rūrāne norāda, ka Austrumeiropā ar šo diagnozi mirstība un saslimstība tāpat kā Centrālāzijā palielinās un ir kritiska.
Nākamo trīs gadu laikā Pasaules Veselības organizācija rekomendē īstenot plānu, nodrošinot pietiekamu diagnozi, prevenciju un arī ārstēšanu. Kā Latvijas Radio norāda biedrības hiv.lv vadītājs Aleksandrs Malakovskis, slimo skaits tomēr turpinās palielināties. Joprojām sabiedrībā arī trūkst informācijas par HIV un AIDS, un aizspriedumu dēļ lielākā daļa arī neuzzina par savu slimību. Bet tikai piektā daļa saņem zāles.
Viens slimnieks valstij izmaksā vismaz 400 eiro mēnesī, ja slimība ir atklāta agri un ārstēšana uzsākta laikus. Diemžēl Latvija, līdzīgi kā Lietuva, Igaunija un Baltkrievija, nav spējusi pilnvērtīgi atbalstīt inficētos slimniekus un novērst slimības izplatību, tas raisa bažas, ka infekcija var arī tālāk izplatīties Rietumeiropā. Lielākais risks saslimt ir cilvēkiem, kas lieto narkotikas, nodarbojas ar seksa pakalpojumiem. Augsts saslimšanas rādītājs ir homoseksuāliem vīriešiem.
Rekomendēts arī veikt antiretrovirālu terapiju cilvēkiem, kas pakļauti riskam saslimt ar infekciju, tas nozīmētu, ka medikamenti, kurus lieto, lai ārstētu HIV, būtu jālieto arī veseliem cilvēkiem ar paaugstinātu risku. Malakovskis gan apšauba šī soļa nepieciešamību.
Līdzās vajadzībai nodrošināt diagnostiku un medikamentus, cīnīties ar slimību nevis slimniekiem, un veikt pasākumus sabiedrības informēšanai, Eiropas Parlaments arī tuvākajos trīs gados izstrādājis rekomendācijas, kas vērš uzmanību uz saistītajām slimībām: C hepatītu, tuberkulozi un citām kaitēm. Tomēr valstu ekonomiskās krīzes var būtiski pasliktināt līdz šim sasniegtos rezultātus.
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) apkopotā statistika liecina, ka līdz šā gada 1. septembrim ar HIV Latvijā bija inficēti 5413 cilvēki (gada sākumā – janvārī šis skaitlis bija 5189). LIC HIV/AIDS ambulatorās nodaļas uzskaitē šobrīd ir 3764 cilvēki, kuri inficējušies ar HIV, un 1158 cilvēki, kuriem infekcija jau ir AIDS stadijā.
LIC Ambulatorās nodaļas vadītāja, ārste - infektoloģe Inga Januškeviča „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” sacījusi, ka ar HIV inficēto cilvēku skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, nekā to rāda šā brīža statistika.
