Latviešu valodas apguvei mazākumtautību ģimenēm rīkos TV un radio spēles

Latviešu valodas apguvei mazākumtautību ģimenēs veicināšanai decembrī organizēs televīzijas spēli "Es runāju ar smaidu", kurā "TV5" ēterā tiks veicināta valodas apguve ar dažādu interesantu uzdevumu palīdzību. Tāpat plānota radio spēle "Atmini dziesmu", kurā ģimenei būtu jāmēģina atminēt spēles vadītāja nodungotā dziesma un jānodzied tā latviski.

Tuvāk ieplānotais pasākums gan ir "Valodu skola", kas sāksies jau sestdien, 27.oktobrī, tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kad ar spēlēm un rotaļām, kā arī citām aktivitātēm draudzīgā un radošā gaisotnē varēs apgūt latviešu valodu. Šādas aktivitātes turpmāk plānotas katru sestdienu līdz pat 15.decembrim.

Valdmane atklāja, ka valodas apguves veicināšanai ir paredzēts veidot vecāku klubu "Mācīsimies kopā", kurā mazākumtautības bērnu vecāki varēs saņemt praktiskus ieteikumus, kādus materiālus izmantot, kā pārrunāt redzētās multiplikācijas filmas un citus jautājumus. "Vecākiem, kā mēs esam novērojuši, nav tā, ka viņi negrib, viņi grib, bet vajag iedot to mazo atslēdziņu, kā labāk to darīt," sacīja Valdmane.

LVA aģentūras mājaslapā plānots izveidot atsevišķu sadaļu tieši vecākiem, kur viņiem būtu pieejams plašs klāsts ar metodiskiem materiāliem, kas ne tikai sniegtu praktiskus padomus, bet arī teorētiskās zināšanas. Savukārt žurnālisti, kuri raksta par valodas jautājumiem, varēs pretendēt uz gada balvu "Valodas strādnieks", kura tiks pasniegta decembrī.

Tāpat tika norādīts, ka mazākumtautības bērniem latviešu valodas apguvē pirmskolas mazākumtautības izglītības iestādēs liela loma ir skolotājiem un viņu spējai bērnus apmācīt.

"Panākuma atslēga, lai bērnam palīdzētu apgūt valodu, ir skolotāja un skolotāja palīga paša valodas prasmē, kā arī spējā bērnam palīdzēt apgūt valodu," sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla.

Nagla norādīja, ka, lai arī pedagogiem ir dokumenti par atbilstošām latviešu valodas zināšanām, nereti valoda netiek saziņā lietota, tādējādi prasmes var būt pasliktinājušās un cilvēks vairs nejūtas drošs par savām valodu zināšanām, kas noved pie tā, ka valodu mazāk lieto. Nagla sacīja, ka ir iecere palīdzēt skolotājiem un visiem pirmskolas darbiniekiem, kuri iesaistīti pirmskolas mācību procesa nodrošināšanā, atsvaidzināt valodas zināšanas un lietojuma prasmes.

Viņa minēja, ka plānota arī profesionālās meistarības pilnveidošana, kur viens no pamatvirzieniem apmācībā būs kursi par bilingvālo izglītību. Nagla izteicās, ka būtu jāveido sadraudzība starp latviešu un mazākumtautību bērnudārziem, kas radītu starpkultūru sadarbību.

Tāpat tiek plānots pievērst uzmanību laikam, kad bērns uzsāk mācības pirmajā klasē, lai nodrošinātu, ka pārreju uz citu mācību iestādi, no pirmsskolas iestādes uz skolu, bērnam būtu pēc iespējas mazāk traumējoša.

LVA Izglītības daļas galvenā metodiķe Vineta Vaivade norādīja, ka būtisks faktors valodas apguvē ir latviskas vides veidošana bērnudārzā.

Konferencē piedalījās arī IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Liesma Ose, LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa.

LETA