Kā muita meklē miljonus ar naudas suņiem
Ja nu kādam Latvijā tiešām ir deguns uz naudu, tad Naomi un Naikam noteikti — muitas suņiem, kas ir trenēti meklēt dolārus un eiro.
Septembrī nepilnas nedēļas laikā vien Rīgas lidostā viņi divu Krievijas pilsoņu bagāžās atklāja nedeklarētu naudu 24 345 latu vērtībā. Šie ir pirmie naudas meklēšanas suņi Baltijas valstīs, Latvijas muitā kopumā ir 31 darba suns, taču pārējie meklē narkotikas un tabakas izstrādājumus.
Muita ar kucēniem neriskē
Abi jaunpienācēji ir labradori, konkursa kārtībā par 4076 latiem iegādāti no audzētavas Nīderlandē, žurnālam „Degpunktā” stāsta VID Muitas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas vecākais muitas eksperts–instruktors Alberts Čipuštanovs.
„Atrast labu darba suni ir diezgan grūti, ir speciālas firmas vai personas, kas to vien dara, kā meklē pa visu pasauli suņus un pārdod tālāk pircējiem, piemēram, mums,” skaidro Čipuštanovs. „Mēs labprāt pirktu Latvijā, bet šeit nav atbilstoša piedāvājuma — visi cenšas iespējami ātrāk pārdot kucēnu, lai nebūtu lieku izdevumu, bet mēs pērkam suņus tikai no desmit mēnešu vecuma.” Proti, kas izaugs no kucēna, vēl nevar zināt — var gadīties arī „kaķis maisā” jeb nederīgs darbam.
Varētu domāt, ka suņi pieraduši pie komandām nīderlandiešu mēlē, bet instruktors skaidro, ka valoda suņiem nemaz nav tik būtiska — galvenais ir saprasties ar konkrēto saimnieku, un te lielu lomu spēlē ķermeņa valoda un emocijas. Protams, visas komandas tagad ir tikai latviešu valodā.
Meklē bumbiņu, nevis naudu
„Viss notiek spēlēšanās veidā,” stāsta instruktors Čipuštanovs. Patiesībā darba suns nemeklē ne kokaīnu, ne tabaku, ne naudu, bet gan savu mantiņu. „Testējot suņus, mēs pirmām kārtām skatāmies, cik azartiski viņš spēlējas, pēc tam to izmantojam apmācībās. Liekam meklēt mantiņu un pievienojam tai, piemēram, dolārus.” Ar laiku suns atceras naudas smaržu, un tad slēptuvē tiek atstāta tikai nauda, bet četrkājainais muitnieku palīgs cerībā pēc bumbiņas to uzož un atrod. Bešā suns nepaliek un vienmēr balvā saņem mantiņu. Desu gan pie dolāriem nesien, smejas instruktors.
Suņu apmācībai eiro mūsu muita ir dāvinājusi „Deutsche Bundesbank” — Vācijas valsts banka ar Vācijas muitas atašeja Baltijas valstīs atbalstu —, savukārt dolārus sarūpējusi ASV vēstniecība Latvijā no ASV Federālo rezervju bankas.
Apmācības ilgušas 16 nedēļas, vajadzīgo smaržu darba suns apgūst apmēram divās nedēļās. Čipuštanovs: „Tālākais ir meklēšanas taktika, lai suns būtu izmantojams jebkuros apstākļos. Mēs varam strādāt uz ceļa, pārbaudīt mašīnas, meklēt autobusos, vilcienos, pilnīgi visur.” Mēģinājumi nelegālo kravu maskēt ar citām smakām ir bezjēdzīgi, suņa deguns gluži kā analītiska datorprogramma to sadala atsevišķās smaržās un „izvelk” vajadzīgo.
Kā tas izskatās dzīvē, muitnieki nodemonstrē praktiski. Rindā nolikti četri figuranti, kā viņus sauc kinoloģijas leksikā, un vienam ir somiņā nauda — muitas darbinieces meitai Laurai Annai. Bērnam uzticēti 80 000 eiro, tiesa gan, banknotes ir sagrieztas uz pusēm, lai nebūtu nekādas iespēja „suņu naudu” izmantot reāli. Nepaiet ne minūte, kad Naomi piegrūž degunu pie Lauras somas un apsēžas blakus. Tikpat veikls ir Naiks, un abi atlīdzībā saņem kāroto bumbiņu.
Ir skaidrs, kāpēc suņi meklē narkotikas, bet kālab naudu? Kopš 2007. gada Eiropas Savienībā ir spēkā regula par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Eiropas Savienības teritorijā vai izved no tās. Prasība ir ļoti vienkārša — iebraucot no valsts, kas nav Eiropas Savienībā, ceļotāja pienākums ir deklarēt līdzi paņemto skaidro naudu, ja tās summa sasniedz 10 000 eiro vai vairāk. Tas pats jādara, ja tik lielu „žūksni” izved no Eiropas Savienības.
Statistika liecina, ka pērn Latvijas muitā iesniegta 331 skaidras naudas deklarācija kopumā par 77 458 565 eiro. Pārkāpumos pieķertas trīs personas, kas nedeklarēja gandrīz 214 000 eiro. Salīdzinājumam ar kaimiņvalstīm krietni vairāk naudas pārvadājuši igauņi — 1668 deklarācijas un gandrīz 633 miljoni eiro.
No mums netālajā Polijā pērn atklāti 1144 naudas nedeklarēšanas gadījumi, un tas liek domāt, ka arī Latvijā pār robežu ceļo gana daudz „melnās” naudas. „Elektroniskajā laikmetā transportēt desmit tūkstošus skaidrā naudā ir aizdomīgi. Uzreiz rodas jautājums, kāpēc?” saka muitā.
Protams, ne visi lielo summu vedēji ir narkotirgoņi vai afēristi. Piemēram, ja Rīgas ostā no kuģa „norakstās” filipīniešu jūrnieks, saņēmis algu skaidrā naudā un, par Latvijas un Eiropas likumiem, kas nosaka skaidras naudas deklarēšanu, neko nezinot, dodas mājās, šo naudu nedeklarējot, pirmajā pārkāpuma reizē viņam tiks uzlikts naudas sods līdz 200 latiem, nepiemērojot naudas konfiskāciju. „Pat, ja ved miljonu,” saka muitā. Tā pašreiz paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.15 pants par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas.
Ja pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā, gan draud nopietns sods pēc Krimināllikuma 195.2 panta. Starp citu, godīgi deklarējot naudu, nav pat prasības nomaksāt nodokļus. Tā ka teorētiski latvietis, kurš no Montekarlo kazino atgriežas ar prāvu vinnestu, var droši to norādīt skaidras naudas deklarācijā, nebaidoties, ka valsts iekasēs savu tiesu.
„Tiesībaizsardzības iestādēm svarīga ir naudas izcelsme un tās īpašnieks. Atbildot uz skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādītajiem jautājumiem korekti, kā arī uzrādot visu skaidras naudas daudzumu, kas tiek pārvadāts, pienākums ir izpildīts,” skaidro muitā. Deklarētie dati tiek ierakstīti Latvijas muitas centrālajā datu bāzē un ir pieejami Valsts ieņēmumu dienesta kontroles struktūrvienībām. Ja deklarācija ir aizpildīta un iesniegta muitā, ar visu naudu var turpināt ceļu. Godīgs kazino spēlmanis, kuram paveicies, var neuztraukties, bet nelegālas naudas īpašnieks vai kurjers gan var rēķināties vismaz ar administratīvo sodu.
Skaidrs, ka noziedznieki tomēr nevēlēsies naudu deklarēt, un tieši tāpēc muitā ir nepieciešami palīgi — darba suņi ar izkoptu ožu. Lai būtu iespējams nedeklarēto naudu jau pirmajā pārkāpuma reizē aizturēt kaut vai uz laiku, tā radot pārkāpējam jūtamas neērtības, valdībā ir iesniegti priekšlikumi likumdošanas papildinājumiem.
