Svešvalodas apmācību no 1.klases nākamgad neieviesīs finansējuma trūkuma dēļ
Nākamajā mācību gadā bērni 1.klasē vēl nevarēs apgūt svešvalodas finansējuma trūkuma dēļ, apliecināja Izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Reinis Tukišs.
Izglītības un zinātnes Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta konsultante Inta Stīpniece norādīja, ka ministrija bija spiesta stingri izvērtēt budžeta pieprasījumu un daudzas no sākotnēji izvirzītajām prioritātēm nācās uz laiku atlikt. Līdz ar to tas, ka šim mērķim līdzekļi tiks pieprasīti 2014. gada budžetā, nenozīmē, ka ministrija agrīnu svešvalodu apguvi neuzskata par prioritāti.
IZM aprēķini liecina, ka svešvalodas mācīšanai no 1.klases 2014.gadā četriem mēnešiem nepieciešami 255 084 lati, 2015.gadā - 1 020 336 lati, bet 2016.gadā - 1 530 504 lati.
Ministrijā informēja, ka ir jau sākti vairāki sagatavošanās darbi un jau 2011.gadā tika piešķirti 125 000 latu mācību līdzekļu iegādei pirmās svešvalodas apguvei sākumskolas posmā, jo ir izglītības iestādes, kuras svešvalodu māca fakultatīvi, un iegādātie mācību līdzekļi esot liels atbalsts jau patlaban un tiks izmantoti 2014.gadā, sākot pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases.
Tāpat paralēli Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir sācis pedagogu tālākizglītošanu. 2011.gadā VISC sadarbībā ar lielākajiem svešvalodu mācību grāmatu izdevējiem organizēja seminārus svešvalodu mācīšanas metodikā darbā ar jaunākā skolas vecuma bērniem tiem angļu un vācu valodas skolotājiem, kuri plāno strādāt ar šīs vecuma grupas skolēniem. Pavisam tika apmācīti 520 pedagogi. Tāpat VISC īstenotā ESF projekta "Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība" ietvaros Britu padomes izstrādātos kursus e-vidē 48 stundu apjomā līdz šim apguvuši 113 pedagogi. Paredzēts, ka pedagogu tālākizglītība turpināsies arī nākamgad.
Ministrija norādīja, ka VISC apstiprinātās mācību literatūras sarakstā iekļauti 13 komplektizdevumi, no kuriem 12 paredzēti angļu valodas, bet viens - vācu valodas apguvei no 1.klases.
Jau vēstīts, ka, lai arī sākotnēji tika plānots, ka no nākamā mācību gada bērni jau 1.klasē varēs apgūt svešvalodas, šī iecere atkārtoti ir atlikta par gadu, liecina Valsts sekretāru sanāksmē šodien izsludinātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem.
Noteikumi paredz, ka pirmo svešvalodu no 1.klases bērni sāks apgūt no 2014./2015.mācību gada. Patlaban svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.
Tāpat vēstīts, ka 2010./2011.mācību gadā pirmās svešvalodas apguve no 1.klases tika sākta 62 Latvijas skolās un arī vismaz 60 pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc 2010.gada rudenī tika nolemts sākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, sākot ar 2011./2012.mācību gadu, taču vēlāk šo nodomu atlika.
Savukārt Eiropas Komisijas publicētais "Eurydice" ziņojums "Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012" liecina, ka bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu to apgūst no 6-9 gadu vecumam.
Ziņojums apstiprina, ka teju visās valstīs visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda. Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.
LETA, Foto: Shutterstock
