Ieņēmumi no fotoradaru sodiem varētu sarukt par 3,4 miljoniem latu
Lai gan joprojām nav skaidrības par fotoradaru iegādi, Iekšlietu ministrija (IeM) aprēķinājusi nākamā gada potenciālos ieņēmumus no naudas sodiem par fotoradaru fiksētiem ātruma pārkāpumiem – tiek prognozēts, ka līdz ar līguma laušanu ar "Vitronic Baltica" plānotie ieņēmumi saruks par 3,4 miljoniem latu – līdz 898 tūkstošiem latu.
IeM ziņojumu par plānotajiem ieņēmumiem no fotoradaru fiksētajiem naudas sodiem konceptuāli atbalstīja valdība. "Budžeta ieņēmumi samazināsies ‒ tas ir skaidrs, bet Finanšu ministrija gatavo alternatīvus risinājumus budžeta ieņēmumu palielināšanai," pēc valdības sēdes teica premjers Valdis Dombrovskis.
IeM pārstāve Gunta Skrebele informēja, ka ministrija precizējusi turpmāk plānotos ieņēmumus no šiem naudas sodiem un paredzams, ka nākamajos trijos gados valsts kasē ieripos krietni mazāk naudas, nekā iepriekš paredzēts.
2013.gadā ieņēmumi no fotoradaru fiksētajiem naudas sodiem iecerēti 898 210 latu apmērā (samazinot par 3 432 815 latiem); 2014.gadā – 319 600 latu apmērā (samazinot par 2 767 844 latiem), bet 2015.gadā – 97 361 lata apmērā (samazinot par 2 411 992 latiem).
Skrebele paskaidroja, ka ieņēmumu prognoze sagatavota, ņemot vērā Valsts policijas lēmumu no 28.septembra izbeigt pagājušā gada 20.jūnijā noslēgto iepirkuma līgumu ar komersantu un valdības uzdevumu par iespējas izvērtēšanu līguma noslēgšanai ar komersantu, lai nodrošinātu ne vairāk kā 57 fotoradaru darbību uz laiku līdz šā gada 31.decembrim.
Pēc IeM pārstāves teiktā, ņemot vērā, ka 2013.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā lēmums par fotoradaru turpmāko darbību vēl netika pieņemts, likumprojektā ieņēmumi un izdevumi plānoti atbilstoši noslēgtā līguma ar komersantu nosacījumiem par fotoradaru skaitu un darbības sākšanas termiņiem, kā arī noteiktiem pieņēmumiem, piemēram, par uzlikto naudas sodu skaitu un vidējo naudas soda apmēru.
Jau vēstīts, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) lūdzis Vācijas kompānijai "Vitronic Gmbh" atļaut publiskot viņu piedāvāto fotoradaru pirkuma cenu, kā arī lauztā līguma saturu. Viņš arī uzdevis izvērtēt juridiskās sekas, ja fotoradaru iegādei tiktu izsludināts konkurss.
Atbildi ministrs gaida līdz 1.novembrim.
Šāds ministra paziņojums sekoja "Sabiedrības par atklātību – Delna" paziņojumam, ka organizācija sāk gatavot dokumentus Satversmes tiesai un Eiropas Komisijai saistībā ar Ministru kabineta lēmumu nerīkot konkursu par fotoradaru iegādi.
Valdība nolēma lauzt līgumu ar fotoradaru uzstādītāju no 28.septembra, bet nolēma meklēt risinājumu, lai esošos radarus atpirktu.
"Delna" uzskata, ka nedrīkst apiet Publiskā iepirkuma likuma piemērošanu.
