Labklājības ziņā Latvija ir 47.vietā pasaulē; augstāk nekā pērn
Latvija globālajā labklājības indeksā šogad pacēlusies līdz 47.vietai pasaulē, kas ir par četrām pozīcijām labāks sniegums nekā pērn, tomēr Eiropas Savienības (ES) mērogā mūsu valsts joprojām ir vienā no pēdējām vietām cilvēku labklājības ziņā, liecina neatkarīgās pētījumu organizācijas "Legatum Institute" jaunākais labklājības indekss ("Prosperity Index 2012"), kas aptver 142 pasaules zemes.
Indeksā ņemta vērā ne tikai sabiedrības materiālā labklājība, bet arī cilvēku subjektīvā apmierinātība ar savas dzīves kvalitāti, jo pētnieki uzskata, ka sabiedrību laimīgu un veiksmīgu dara ne tik daudz turības līmenis, cik demokrātija, personīgā brīvība un uzņēmējdarbības iespējas.
Starp ES valstīm vēl zemāka labklājība nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā (48.vieta) un Grieķijā (49.vieta). Sliktāk nekā Latvijā cilvēki dzīvo arī daudzās citās Eiropas valstīs, kuras nav ES dalībnieces, tostarp bloka kandidātvalstī Horvātijā (50.vieta), Baltkrievijā (54.vieta), Rumānijā (60.vieta), Krievijā (66.vieta), Ukrainā (71.vieta), Serbijā (79.vieta), Moldovā (84.vieta), Turcijā (89.vieta), Albānijā (92.vieta), Gruzijā (93.vieta) un Armēnijā (98.vieta).
Lietuva globālajā labklājības indeksā ierindota 43.vietā, kas ir par vienu pozīciju labāks rādītājs nekā pagājušajā gadā, bet no Baltijas valstīm augstākā labklājība ir Igaunijai, kurai atvēlēta 35.vieta, kas gan ir par divām vietām zemāks rādītājs nekā pagājušajā gadā.
Vislielākā materiālā labklājība un iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti ir Norvēģijā, kurai seko Dānija un Zviedrija. Pirmajā desmitniekā iekļaujas arī Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda, Somija, Nīderlande, Šveice un Īrija. ASV ir 12.vietā pasaulē, bet Ķīna ‒ 55.vietā pasaulē.
Savukārt lielāko neapmierinātību ar valsts labklājību un savu dzīves kvalitāti pauduši Centrālāfrikas Republikas, Kongo Demokrātiskās Republikas un Afganistānas iedzīvotāji.
"Legatum Institute" pētnieki pauduši, ka viņu mērķis ir pēc iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopproduktam (IKP), bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.
Pētnieki īpašu uzmanību veltījuši faktoriem un tādām iedzīvotāju un valdību aktivitātēm, kas vairo labklājību, veicina ekonomikas konkurētspēju un uzlabo dzīves apstākļus, proti, veselības aprūpei, dzimumu līdztiesībai, vides aizsardzībai, valsts pārvaldes efektivitātei un cilvēktiesību ievērošanai.
"Legatum Institute" labklājības indeksu publicē kopš 2007.gada.
BNS, Foto: Ieva Čīka, Lita Krone/LETA
