Ždanoka referenduma apturēšanu nosauc par jaunu plaisu Latvijas tautā

Tā ir jauna plaisa Latvijas tautas fundamentā, un Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums apliecina, ka vara Latvijā pieder elitei, tā partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) līdere un eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka ceturtdien komentēja negatīvo lēmumu par pilsonības likuma grozījumu tālāku virzību.

Ždanoka ceturtdien bija personīgi ieradusies un vēroja CVK sēdi, kur balsojot tika pieņemts lēmums nerīkot parakstu vākšanas otro kārtu par likumprojektu, kas paredz automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, novēroja aģentūra BNS. Ždanokas partijas biedri iepriekš piedalījās parakstu vākšanā par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem.

CVK lēmums gan nebija vienbalsīgs, taču ar sešām balsīm no kopumā deviņiem CVK locekļiem bija pietiekami, lai otrā parakstu vākšanas kārta nenotiktu. CVK vadītājs Arnis Cimdars būtu balsojis par parakstu vākšanas otro kārtu. Ja tajā parakstītos desmitā daļa vēlētāju, tas varētu novest līdz tautas nobalsošanai.

"Ar šo lēmumu ir uztaisīta jauna plaisa Latvijas tautas fundamentā. Mēs ierosinājām vienu plaisu likvidēt, kas ir starp divām kopienām, vienot Latviju, veidot, lai ietu tālāk un attīstītos. Diemžēl tagad ar sešām balsīm uztaisīta otra plaisa, kas ir starp eliti, kuru šīs sešas balsis pārstāv, un tautu, jo ir anulēts un apšaubīts Satversmes pamatprincips, ka vara Latvijā pieder tautai. Izrādās, ka elitei. Tas jau dos man pamatu teikt, ka attīstīties uz tāda fundamenta mūsu sabiedrība nevarēs. Esam nolemti iet lejupslīdē," negatīvo CVK lēmumu turpmākai likumprojekta virzībai komentēja Ždanoka.

No virknes ekspertu slēdzienu par pilsonības nulles variantu un tā atbilstību Satversmei Ždanoka par objektīviem uzskata tikai divus. Iesniedzēji arī uzskatīja, ka CVK jāvēršas Eiropas Savienības institūcijās.

"Nevar kaut kādi eksperti liegt tautai balsot. Tie ir valsts piederīgie – ministrijas, valsts apmaksātas universitātes, viņi pieder pie valdošās elites, kuri uztaisīja plaisu starp sevi un tautu, tā vairs nav demokrātija," uzskata politiķe.

Vairāki eksperti savos atzinumos norādīja uz Latvijas valsts kontinuitāti, bet, pēc Ždanokas vārdiem, "ja būtu viennozīmīgi jāatjauno tikai tā pilsoņu kopa, kuri bija dzimuši 1940.gadā, mēs neviens vairs nepiederam pie tā". "Pēc kara bija deklarēts, ka visi cilvēki piedzimst vienādi tiesībās un pašcieņā. Latvijā un Igaunijā tas netika īstenots pilsonības rekonstrukcijas principā. Lietuva pieņēma principu, ka visi, kas dzīvo šajā zemē un vēlas, ir pilsoņi," klāstīja Ždanoka.

Jau ziņots, ka likumprojekta atbalstītāji CVK lēmumu pārsūdzēs tiesā. Ždanoka prognozē, ka tiesu darbi paņems krietnu laiku – aptuveni divus gadus.

"[Apstrīdēsim] to, ka nav pamatots CVK lēmums. Ja jau bija šaubas par likumprojekta atbilstību konstitūcijai, Eiropas Padomē ir neatkarīga institūcija, kura šādas konstitucionālas kolīzijas var atrisināt. Tā ir tā saucamā Venēcijas komisija. Mēs piedāvājām vērsties tur. Tā deva atzinumu Moldovai, kad nevarēja ievēlēt prezidentu divu gadu laikā, arī citām valstīm, kurās bija konstitucionālais strupceļš. Arī mēs to piedāvājām – vērsties pie starptautiska neatkarīga eksperta. Apstāklī, ka priekšsēdētājs bija mazākuma pozīcijā, saprātīgs lēmums būtu vērsties Venēcijas komisijā. Brīnos, ka CVK nav izmantojusi šo iespēju, jo šī būtu cienīga iespēja," uzskata Ždanoka.

Savukārt Cimdars uz to atbildēja, ka "Latvija pati var tikt galā ar saviem jautājumiem".

Latvijā ir aptuveni 300 tūkstoši nepilsoņu. Kopumā kopš 1995.gada, kad Latvijā sākās naturalizācija, Latvijas pilsonībā uzņemti teju 140 tūkstoši.

Kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" savāktie 12 tūkstoši pilsoņu parakstu pilsonības likuma grozījumiem paredzēja, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, kuri nebūs pauduši pretēju vēlmi. Ja otrajā parakstu vākšanā likumprojektu atbalstītu desmitā daļa vēlētāju, tas nonāktu Saeimā. Ja parlaments to noraidītu vai grozītu, notiktu referendums.

BNS, Foto: Agnese Gulbe/LETA