Latvijai no Krievijas uzbrūk cūku mēris

Krievijā kopš 2007. gada atklātie vairāk nekā 360 Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumi satraukuši gan Baltijas un Skandināvijas cūku audzētājus, gan arī pārtikas ķēdes uzraugus, raksta „Latvijas Avīze”. ANO Pasaules pārtikas organizācijas galvenais veterinārārsts Žuans Lubrots brīdinājis, ka sērga var sasniegt arī Latviju.

Pagājušajā gadā Krievijā no ĀCM nomira vai šīs slimības dēļ tika izkautas aptuveni 300 000 cūku.

Nesen Rīgā Skandināvijas un Baltijas valstu veterinārās uzraudzības dienestiem rīkotajā trīs dienu konferencē Krievijas veterinārie eksperti no Vladimiras Veterinārā institūta atzina, ka slimības izplatības risku kaimiņvalstī palielina apkarošanas programmas neesamība.

Krievijas eksperti stāsta, ka cūku audzētāji pret ĀCM cīnoties, kā nu katrs prot – saslimušo cūku iespējami agri nokauj, gaļu apēd paši vai pārdod tirgū. Diemžēl gaļas vai tās izstrādājumu atlikumi nonāk arī mežā, kur, tos apēdot, inficējas un slimību tālāk izplata mežacūkas.

„Krievijā no maza uzliesmojuma tālu valsts dienvidos šī neārstējamā slimība patlaban ir izplatījusies visā valstī. Endēmiska rakstura (pastāvīgi ieperinājusies) tā ir arī Tveras apgabalā, kur ir liela mežacūku populācija un kas atrodas vistuvāk Latvijai un Igaunijai,” „Latvijas Avīzei” skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzība departamenta direktore Kristīne Lamberga. Atsevišķi saslimšanas gadījumi bijuši arī Novgorodas apgabalā – vien četrsimt kilometru attālumā no Latvijas un Igaunijas robežas.

Lamberga teic, ka Krievijā visvairāk – 54% – slimības uzliesmojumu ir fiksēti mazajās ģimenes fermās, 32% slimības uzliesmojumu mežacūku populācijā un 15% uzliesmojumu – cūku audzēšanas kompleksos. PVD eksperte vērš uzmanību, ka savvaļā dzīvojošās cūkas tiek vairāk uzskatītas par slimības upuriem, nevis izplatītājiem.

Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš uzsver – vislielāko saslimšanas un tātad slimības izplatības risku rada slimas mežacūkas. „Gaļa cilvēkiem nav bīstama ēšanai, tomēr viens grams slimības ierosinātāja vīrusa invadē (aplipina) 50 dzīvas cūkas,” skaidro Ozoliņš. Viņš arī teic, ka ĀCM dabiskās izplatības ātrums ir vairāki desmiti kilometru gadā, tomēr ar cilvēka – mednieka, cūku audzētāja vai pircēja – starpniecību process notiek daudz ātrāk. Ja slimība atnāks līdz Latvijai, tad tā mežacūku populācijā iecirtīs lielu robu, saka Ozoliņš.

Vēl viens infekcijas ievazāšanas risks ir kravas automašīnas, kas uz Krieviju caur Latviju ved šķirnes cūkas un uz savām mītnes valstīm tranzītā atgriežas caur Latviju. Uz robežas tiekot pārbaudīts, vai šie transporta līdzekļi ir dezinficēti.

Jāņem vērā, ka zāles slimības ārstēšanai nav izgudrotas. Nav arī profilaktisko vakcīnu.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas prezidents Dzintars Veide teic, ka Latvijas cūku audzētāji par šīs slimības briesmām zina.

ĀCM ir ļoti lipīga mājas un meža cūku infekcijas slimība, kas rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus cūkkopības industrijai, jo tas nav ārstējams un saslimšanas gadījumā ir jālikvidē viss ganāmpulks. Jāpiebilst, ka slimības uzliesmojuma gadījumā valstij tiek noteikti arī tirdzniecības ierobežojumi.