Darbs pie pedagogu motivācijas sistēmas izveides varētu noritēt ilgāk kā plānots
Darbs pie pedagogu motivācijas sistēmas izstrādes varētu ieilgt un to varētu neieviest no nākamā gada janvāra, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
"Runājot par esošā sadarbības memoranda īstenošanu, ļoti liels uzsvars paredzēts uz to, lai no 2013.gada janvāra sāktu darboties pedagogu motivācijas programma. Par cik darba grupa diezgan vēlu uzsāka darbu, un ir ļoti daudz diskutējamu jautājumu, šodien vienojāmies, ka mēs nepastāvēsim uz to, ka programmu 1.decembrī izsludina Valsts sekretāru sanāksmē un tad skata valdībā. Lai programma tiktu izstrādāta kvalitatīvi, tad to var arī pabeigt janvārī," sacīja Mikiško.
LIZDA vēlas, lai no 2013.gada 1.septembra tiktu nodrošināta pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa par izglītības programmu īstenošanu no valsts budžeta, lai tiktu paredzēts finansējums pedagogu motivācijas programmas īstenošanai no 2013.gada 1.janvāra, kas arī šodien tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli tika apspriests.
Viņa sacīja, ka jautājumā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā augstākās izglītības programmu izvērtējuma rezultātiem un Latvijas zinātnisko institūciju darbības kvalitātes izvērtējumu, arodbiedrības pārstāvji vairāk bijuši klausītāju lomā, jo ministrija iepazīstināja ar metodoloģiju un plānoto darbības gaitu.
Tomēr no arodbiedrību pārstāvju puses bijuši arī jautājumi, piemēram, kādas sekas šis izvērtējums atstās uz studentiem un pasniedzējiem, kā tas ietekmēs tālāko finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta.
LIZDA priekšsēdētāja sacīja, ka pozitīvi esot tas, ka augstākajām izglītības iestādēm šis izvērtējums esot tikai rekomendējošs un nav tā, ka studiju programmas tiks slēgtas. Viņa minēja, ka ministrija ir apsolījusi, ka tas neskars studentus, un ka "netiks pateikts: viss mēs taisām ciet, un dariet ko jūs gribiet".
Viņa gan norādīja, ka abi šie jautājumi kavē nākamā sadarbības memoranda parakstīšanu, un patlaban esot grūti noteikt termiņus, kad notiks tā parakstīšana.
Jau ziņots, ka IZM ir izstrādājusi priekšlikumus alternatīvam studiju programmu sadalījumam pa programmu kvalitātes grupām, ka IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes.
Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.
Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika veikta AIP vērtējuma pārvērtēšana.
IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas.
Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.
AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas.
Tāpat vēstīts, ka Ķīlis parakstīja līgumu ar Ziemeļu Ministru padomi (ZMP) par 136 Latvijas zinātnisko institūtu starptautisku izvērtēšanu.
Sadarbības laikā plānots veikt Latvijas zinātnes un inovācijas sistēmas, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju starptautisko izvērtēšanu un zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējumu. Paredzēts arī organizēt un nodrošināt zinātnes un inovāciju politikas starptautiskās ekspertīzes veikšanu un izstrādāt rekomendācijas Latvijas zinātnes un tehnoloģiju politikas attīstībai.
Latvijā darbojas 136 zinātniskie institūti, kurus sagaida nopietns starptautisks izvērtējums, lai noteiktu, kuriem piešķirt valsts finansējumu.
Izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot arī lēmumu pieņemšanā saistībā ar reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tostarp arī zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošanai. Plānots, ka izvērtēšanas rezultāti būs nozīmīgi, nodrošinot pamatotu Eiropas Savienības (ES) nākotnes Kohēzijas politikas stratēģisko plānošanu un mērķtiecīgu un efektīvu ieguldījumu veikšanu nākamā ES fondu plānošanas perioda ietvaros.
Saskaņā ar IZM sagatavoto Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu 2009.-2013.gadam īstenošanas rīcības plānu 2012.-2013. gadam, lai nodrošinātu 136 zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām zinātniskajām institūcijām starptautisko izvērtēšanu, kā arī veiktu zinātnes un inovāciju politikas ārējo izvērtēšanu, no ministrijas Tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem paredzēts finansējums vairāk nekā 318 000 latu apmērā. Zinātnisko institūtu darbību izvērtēs par laika posmu no 2006.gada janvāra līdz 2011.gada decembrim. Pēdējo reizi šāds izvērtējums veikts 1992.gadā.
LETA
