Ministrs: nevajag gaidīt, ka atbrīvosim kredītu ņēmējus no saistībām

Ministrs stāstīja, ka jaunais likums vienkārši vairāk disciplinēs puses un prasīs lielāku atbildību gan no bankām kā hipotekārā kredīta devējiem, gan arī no kredītu ņēmēju puses.

Vaicāts, vai jaunais regulējums paredzēs nolikto atslēgu principa ieviešanu, kad kredītņēmējs varētu atbrīvoties no saistībām, atdodot tikai ieķīlāto īpašumu, politiķis atzina, ka tīrā veidā šis princips īsti ieviests netiks, jo tas varētu nestrādāt.

Kā piebilda Bordāns, visticamāk, nebūs tā, ka TM uzspiedīs, ka bankas nedrīkst prasīt papildus nodrošinājumu - tā vietā tiks mēģināts nodrošināt šo prasību samērību.

Kā ziņots, TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Izpētot situāciju hipotekārās kreditēšanas jomā, eksperti secinājuši, ka patlaban ir neadekvāti zemas vai augstas nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšana, kas vistiešāk ietekmē kredīta ņēmēju, proti, cena ir neadekvāti zema, kredītņēmējs var saņemt mazāku kredīta apjomu vai arī kredīta devējs var pieprasīt no kredītņēmēja papildu saistību nodrošinājumu, ja pieprasītais kredīts ir lielāks par ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

Ja cena ir neadekvāti augsta, nekustamā īpašuma novērtējuma gadījumā kredītņēmējs saņem lielāku kredīta apjomu, bet, ja nespēj savlaicīgi norēķināties ar kredīta devēju par savām parādsaistībām, tad ieķīlātā nekustamā īpašuma reālā vērtība ir nepietiekama, lai nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā ar iegūtajiem līdzekļiem pilnībā segtu kredītņēmēja parādsaistības.

Tāpat konstatēts, ka ir neskaidrs hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju tiesiskais statuss, to tiesības un pienākumi attiecībā pret patērētāju. Līdz ar to nav saprotams, kā kredīta ņēmējs varētu aizsargāt savas tiesības hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju negodprātīgās rīcības dēļ, arī gadījumos, ja ir noslēgts kredītņēmējam neizdevīgs līgums. Tāpat normatīvajos aktos nav pienākuma ar kredītņēmēju apspriest būtiskākos kredītlīguma nosacījumu un nav noteikts minimālais klientam sniedzamais informācijas apjoms un pārstāvju atbildība par viņu sniegtajiem pakalpojumiem.

Secināts, ka hipotekārā kredīta devēji nereti prasa no saviem klientiem kredītņēmējiem pārmērīgus un daudzskaitlīgus saistību izpildes nodrošinājumus, piemēram, sniegt finanšu garantijas, ņemt galvojumu, veikt līdzmaksājumus papildus nekustamā īpašuma hipotēkai. Darba grupa norāda, ka šādi pieprasījumi kredītņēmējam palielina kredīta saņemšanas izmaksas, kas vēlāk var ietekmēt viņa spējas savlaicīgi un pilnībā izpildīt kredītsaistības.

Normatīvajos aktos arī nav ierobežots hipotekārā kredītlīgumā ietveramo kredītprocentu likmju apmērs, tas var ievērojami pārsniegt Civillikumā noteikto likumisko procentu (6% gadā) apmēru, kā arī līgumsoda apmērs. Lai gan ir atzīts, ka līgumsoda apmērs nedrīkst pārsniegt parāda pamatsummu, kredīta devēji nereti aprēķina kredītņēmējiem par saistību izpildes nokavējumu līgumsodu, kas pārsniedz pašu kredītu, piemēram, 110% apmērā no hipotekārā kredīta summas.

Lai uzlabotu hipotekāro kredītņēmēju situāciju attiecībā pret kredīta devējiem, Tieslietu ministrija iesaka visas šīs nepilnības novērst, iestrādājot vairākas normas patērētāju kreditēšanas likumprojektā. Piemēram, ministrija piedāvā izvērtēt iespēju ierobežot daudzskaitlīgu un pārmērīgu saistību izpildes nodrošinājumu pieprasīšanu no kredītņēmēja. Tāpat ministrija rosina izvērtēt iespēju likumā noteikt nosacījumus, kādi jāievēro jebkuram hipotekārajam kredīta devējam, pieņemot lēmumu par hipotekārā kredīta izsniegšanu vai atteikumu izsniegt minēto kredītu, tostarp pienākumu veikt viņa kredītņēmēja maksātspējas izvērtējumu, informēt kredītņēmēju par pamatojumu atteikumam izsniegt kredītu.

Savukārt neadekvātu nekustamā īpašuma vērtējumu samazināšanai nekustamā īpašuma vērtētāju profesionālās kvalifikācijas sertificēšanas sistēmu un nekustamā īpašuma vērtētāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu rosina attiecināt uz visiem nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas gadījumiem.

LETA / Foto: Edijs Pālens/ LETA