Trešo reizi pārskatīs Jaunalksnes sarunu noklausīšanās krimināllietu
Pēc divām nedēļām Rīgas apgabaltiesa trešo reizi no jauna apelācijas kārtībā sāks izskatīt žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllietu.
Kā liecina Latvijas Tiesu portālā pieejamā informācija, pirmā slēgtā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 26.novembrī plkst.10, bet lietas izskatīšanu plānots turpināt arī 17.decembrī un 18.decembrī.
Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllieta Rīgas apgabaltiesā trešo reizi nonākusi saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) Senāta šā gada 5.aprīļa lēmumu.
Kā iepriekš informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, izskatot krimināllietu Jāņa Laizāna, Raivja Freiberga, Vasīlija Kivļonoka un Alda Klema apsūdzībā sakarā ar Laizāna, Freiberga un Kivļonoka aizstāvju, kā arī cietušās Jaunalksnes pārstāvja Romualda Vonsoviča iesniegtām kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 1.jūnija spriedumu, Senāts šā gada aprīlī atcēla minēto spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Augstākā tiesu instance atzina, ka Rīgas apgabaltiesa nav ņēmusi vērā jau Senāta 2010.gada 26.novembra lēmumā norādīto par noziedzīgā nodarījuma seku izvērtējumu. Tāpat Senāts lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesai nav bijis tiesiska pamata konstatēt apsūdzēto atbildību pastiprinošos apstākļus, jo pirmās instances tiesa tādus nav saskatījusi un ne prokurore, ne cietusī, ne viņas pārstāvis pirmās instances tiesas spriedumu šajā daļā nav pārsūdzējuši.
Rīgas apgabaltiesas spriedums attiecībā uz apsūdzēto Klemu nav ticis pārsūdzēts, bet, ievērojot to, ka apšaubītās apsūdzības un apelācijas tiesas sprieduma tiesiskums skar arī apsūdzēto Klemu, Senāts atzinis par nepieciešamu pārsniegt kasācijas sūdzību ietvarus un atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu arī attiecībā uz apsūdzēto Klemu.
Kā ziņots, izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009.gada 20.maijā apsūdzētos atzina par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļā.
Laizānu un Freibergu Centra rajona tiesa sodīja ar naudas sodu 140 minimālo mēnešalgu (25 200 latu) apmērā, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Kivļonoku Centra rajona tiesa sodīja ar naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu (9000 latu) apmērā, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, bet Klemu - ar naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu (3600 latu) apmērā, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā pirmo reizi, Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 20.maijā atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā par Laizānam, Freibergam un Kivļonokam piespriesto sodu. Laizānu apgabaltiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, Freibergu - ar brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem, abiem atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Kivļonoku apgabaltiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem.
AT Senāts 2010.gada 26.novembrī Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 20.maija spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Izskatot lietu atkārtoti apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 1.jūnijā apsūdzētos atzina par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts KL 318.panta 2.daļā.
Laizānu apgabaltiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, Freibergu - ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, abiem atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem. Kivļonoku apgabaltiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, bet Klemu - ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu.
Tomēr arī šis spriedums vēlāk tika pārsūdzēts, tāpēc lieta atkal nonāca AT Senātā, kas to rakstveida procesā izskatīja šā gada aprīlī.
LETA jau ziņoja, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas tika atstādinātas no amata. Toreiz VID un prokuratūra gan atteicās atklāt viņu identitāti.
Savukārt toreizējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, netika konkretizēti.
Tiesnese Goldšmite, izskatot Finanšu policijas pārvaldes lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.
Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.
Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 9.februārī nolēma piedzīt 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu tika piedzīti kā morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - kā tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.
Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tādējādi aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Gan VID, gan Jaunalksne iesniedza apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta nolēma daļēji apmierināt Jaunalksnes prasību un piedzīt no valsts VID personā par labu žurnālistei 12 000 latu. Pārējā daļā Jaunalksnes prasība tika noraidīta. Tāpat tiesa nolēma no valsts VID personā piedzīt tiesas izdevumus 306 latu apmērā.
2010.gada pavasarī VID paziņoja, ka nolēmis piekāpties Jaunalksnei un samaksāt piedzīto kompensāciju 12 000 latu apmērā.
LETA