Latviešu meiteni Martu robežsargi 10 mēnešus neizlaiž no Dienvidamerikas
Martai, kura pēc vidusskolas beigšanas īstenoja savu sapni – doties ceļojumā uz Dienvidameriku, brauciens uz tālajām zemēm izvērtās par murgu. Peru robežsargi viņu vārda tiešā nozīmē turēja ieslodzītu tālajā Dienvidamerikas zemē, jo meitenei nozaga pasi.
Pabeigusi vidusskolu, Marta izlēma pirms stāšanās augstskolā apceļot pasauli. Pastrādājusi Lielbritānijā, viņa iekrāja naudu un iegādājās biļeti turp un atpakaļ uz Argentīnas galvaspilsētu Buenosairesu. Apceļojusi teju puskontinentu - Čīli, Peru, Ekvadoru – viņa tikusi līdz Kolumbijai, bet tur meitenei nozagta soma ar telefonu, dokumentiem un visu pārējo iedzīvi. Laikraksts „Diena” apraksta Martas pārdzīvoto pēc šī negadījuma – viņa vietējo varas iestāžu iecirtības dēļ eksotiskajā kontinentā iestrēga gandrīz uz gadu. Tikai ar trešo mēģinājumu vietējie robežsargi beidzot ļāva viņai izlidot atpakaļceļā uz Eiropu.
Kaut Latvijas konsulāti centušies palīdzēt, tie izrādījušies bezspēcīgi. Savukārt vietējie likumsargi neoficiāli ieteikuši - pagaidi, kad beigsies vīzas derīguma termiņš, tad mēs tevi deportēsim bez iespējas atgriezties.
Zīmoga dēļ latvietei liedz atgriezties Eiropā
Ar Kolumbijas policijas izdoto izziņu, ka viņa apzagta, Marta aizkļuvusi līdz Peru, kur galvaspilsētā Limā vērsusies Latvijas konsulātā, kas viņai izgatavojis atgriešanās apliecību. Ar to Marta mēģinājusi nokļūt atpakaļ Argentīnā, bet tālāk par robežu nav tikusi. „Neļāva man lidot uz Eiropu, jo trūka zīmoga par ieiešanu valstī. Tādēļ man nevarēja uzlikt izejas zīmogu. Nelaida mani lidmašīnā, nelaida mājās,” Marta stāsta „Dienai”.
Marta deportēta atpakaļ uz Limu, kur konsulāts atkal kārtojis papīrus, kamēr Martas radi sametuši naudu - 880 latu - jaunai lidmašīnas biļetei uz Eiropu. Pašai Martai naudas vairs nav bijis, tikai paveicies, ka māk spāņu valodu, jauniete, sadraudzējusies ar kāda hosteļa īpašniekiem, kuri atļāvuši neoficiāli piestrādāt par vēdera tiesu un naktsmājām.
Tomēr arī otrais mēģinājums atgriezties mājās izgāzies. „Uztaisīja papīrus, kur izskaidrota mana situācija, taču tie dokumenti Limas lidostā nevienam neko daudz neinteresēja. Zīmogu vajag, un viss,” viņa atceras.
Necerēta veiksme – zīmogs izceļošanas dokumentos
Sapratusi, ka arī konsulātam rokas par īsām, Marta devusies uz migrācijas dienestu, bet tur neviens viņai palīdzēt nav spējis. Jau būdama tuvu izmisumam, viņa vērsusies policijā, kas piedāvājusi sākt deportācijas procesu. Tomēr tas aizņemtu vismaz piecus mēnešus, un pēc tam viņai būtu liegts šajā valstī atgriezties, uz ko Marta nav bijusi gatava. „Tad paši policisti kā neformālu informāciju pateica - ir vispārzināms, kādas mums ir robežas ar Ekvadoru, un, ja tu ienāci pa turieni, tad ļoti labi zini arī, kā iziet,” viņa atceras.
Kaut šo robežu gaišā dienas laikā bez kādām pārbaudēm var šķērsot, kam vien ienāk prātā, zinot, ka bez vajadzīgajiem zīmogiem viņu tāpat lidmašīnā nelaidīs, Marta godīgi devusies pie migrācija lodziņa, kur atkal saskārusies ar problēmām.
„Ekvadoras robežlīnijas lodziņš nedeva savu zīmogu par ieeju, ja man nebija Peru iziešanas zīmoga. Peru lodziņš izejas zīmogu nedeva, teica, lai dodos atpakaļ uz Limu un kārtoju visu migrācijas dienestā,” stāsta Marta.
Tomēr tad beidzot uzsmaidījusi veiksme - jau vēlā pēcpusdienā, kad visi priekšnieki devušies mājup un robežpunktā nomainījusies maiņa, kāda jauna darbiniece iežēlojusies un iespiedusi dokumentos vajadzīgo zīmogu. „Tālāk jau viss gāja gludi, un tagad jau nedēļu esmu Rīgā. Ļoti paveicās ar to meiteni - nepaprasīja pat kukuli, kas Peru būtu ļoti raksturīgi,” viņa stāsta.
Kaut ceļojums neplānoti ieildzis līdz pat 10 mēnešiem, Marta jau tagad plāno atgriezties Dienvidamerikā - sapņu zemes auru šis kontinents viņas acīs tā arī nav zaudējis.
Ārlietu ministrijā „Dienai” skaidroja - ja ārvalstī persona nonāk šādā situācijā, konsulātā ir jāvēršas nekavējoties, nevis jāturpina ceļojums, šķērsojot vēl kādas valsts robežu, jo tas var radīt neparedzamus šķēršļus.
