Krievu referenduma atbalstītājs saņēmis Lāčplēša Goda zīmi

Situācija ir absurda, bet ne pretlikumīga. Fonds „Lāčplēsis” ir sabiedriska organizācija, kura arī savas nozīmītes var dalīt, kam vien vēlas. Tomēr mulsumu rada gan tā nosaukums, gan tas, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirtas šīs Goda zīmes. Vairākumam, protams, Lāčplēša Goda zīme asociējas ar Latvijas brīvības cīņām, latvisko patriotismu un Lāčplēša Kara ordeni, ar ko gan Bartaševics nevar lepoties.

Fondu, kurš Bartaševicam piešķīris Lāčplēša Goda zīmi, vada sarkanarmijas veterāns Jānis Ivars Kasparsons.

Kasjauns.lv jau vairākkārt ir rakstījis, ka Rēzeknes mērs Bartaševics („Saskaņas centrs”) līdz šim it bieži ir izcēlies gluži vai ar pretvalstiskiem gājieniem.

Pirms pāris gadiem Rēzeknes domes priekšsēdētājs intervijā Lietuvas ziņu portālam delfi.lt izteica atbalstu Kremļa ekonomiskajai ekspansijai Baltijas valstīs un uzsvēra, ka Latvijas valdības nostādnes viņam ir „pie vienas vietas”.

Uz Lietuvas žurnālista jautājumu, kā viņš vērtē Krievijas ekonomisko ekspansiju Latvijā, Bartaševičs atbildēja:

„Mēs esam priecīgi par šo ekspansiju. Galvenais, lai būtu rezultāts. Jūtam, ka Krievijas uzņēmēji izrāda pastiprinātu interesi, un mēs gribam, lai tā sniegtu arī kādus rezultātus. Mēs apzināmies, ka ieguldījumu primārais mērķis ir dot iespēju Krievijas biznesmeņiem nopelnīt. Šajā virzienā arī strādājam. Ja šādu signālu ir izteikusi Krievijas augstākā vadība, mēs par to tikai priecājamies.”

Atbildot uz jautājumu, vai Bartaševiča viedoklim piekrīt arī Latvijas valdība un vai viņš ņem vērā arī savas valsts vadītāju nostādni jautājumā par „Krievijas ekspansiju”, Rēzeknes mērs atbild: „Mēs īpaši nepievēršam uzmanību tam, kādus signālus mums dod Latvijas valdība.”

Savulaik Bartaševičs sarunā ar Kasjauns.lv arī pieļāva, ka Latgalē varētu sākties plaši iedzīvotāju nemieri, protestējot pret sociālekonomisko stāvokli valstī.

Tāpat Bartaševics bija viens no tiem nedaudzajiem Latvijas pilsētu mēriem, kurš parakstījās par oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Bartaševics Goda zīmi saņēmis, jo esot „īsts latgalietis”

Rēzeknes mērs Lāčplēša goda zīmi saņēmis par izcilu darbu Rēzeknes pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, kultūras attīstības veicināšanā, Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma un garīgo vērtību saglabāšanā un jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, vēstīja portāls rezekne24.lv.

Fonda prezidents Kasparsons diena.lv atklāja, ka organizācija ir privāta iniciatīva un pārtiek no biedru naudas. Tajā darbojas 11 valdes locekļi, kuri divas reizes gadā  - 18. novembrī un 4. maijā -  lemj par apbalvojumu piešķiršanu cilvēkiem, kas sekmējuši valsts drošību.

Bartaševicam goda zīme piešķirta, jo viņš daudz paveicis Rēzeknes un Latgales labā. „Viņš ir kārtīgs cilvēks, īsts latgalietis un viņam sāp sirds par Rēzekni, Latgali un Latviju,” skaidroja Kasparsons. Biedrības valdi nav mulsinājusi Bartaševica nostāja divvalodības referendumā, jo viņa nostāja „bijusi pārejoša”.

Dažādos interneta avotos ir atrodama informācija, ka fonds „Lāčplēsis” savus apbalvojumus iepriekš piešķīris daudziem pazīstamām personībām - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Jurim Ekmanim, zinātņu doktoram Adrianam Dāvim, inženierim Kārlim Miķelsonam, profesoram Namejam Zeltiņam, akadēmiķim Jānim Stradiņam, Jēkabpils mēram Leonīdam Salcevičam, Dobeles domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam, kā arī daudziem citiem godājamiem sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem.

1996. gadā dibinātais Latvijas valsts aizsardzības fonds „Lāčplēsis” ir visnotaļ savdabīgs veidojums. Tā statūtos ierakstīts, ka fonda uzdevums ir maksimāli sekmēt Latvijas valsts drošību no ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Tā mērķis ir veicināt aizsardzības un drošības institūciju darbību, nacionālās ekonomikas un kultūras attīstību, kā arī veicināt Latvijas iedzīvotāju, īpaši jaunatnes, patriotisko audzināšanu.

Fonda „Lāčplēsis” vadītājs ir sarkanarmijas, 130. Latviešu strēlnieku korpusa, kas Otrā pasaules karā bija PSRS karaspēka vienība, veterāns Jānis Ivars Kasparsons. Pēdējo reizi Kasparsona skaļākā publiskā uzstāšanās bija šā gada sākumā, kad viņš aicināja nepieļaut leģionāru gājienu uz Brīvības pieminekli.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis par fonda „Lāčplēsis” darbību portālam diena.lv teica: „Tā ir cilvēku privāta iniciatīva, un valstij tur nebūtu jāiejaucas.” Tiesa gan, šajā gadījumā, viņaprāt, ir vērts diskutēt par valsts simbolu – karoga, himnas, ģerboņa, arī Lāčplēša vārda – izmantojumu.

Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) uzskata,  ka biedrība ar šāda nosaukuma izvēli maldina sabiedrību, jo liek domāt, ka tai ir kāds sakars ar Latvijas valsti.

„Te būtu jārīkojas Uzņēmumu reģistram, jo likums šādu nosaukumu izmantot neļauj. To var saukt par likuma pārkāpumu vai likuma apiešanu, bet principā viņi maldina sabiedrību. Tā ir nevalstiska organizācija, kuras statūtos ir ierakstīti cēli mērķi saistībā ar valsts drošību, bet reālā darbība tieši pēdējos gados liecina par atbalstu tiem cilvēkiem, kas šeit īsteno Kremļa ģeopolitiskās intereses,” pauda deputāts.

Kādreizējais Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns fonda darbību vērtē kā absurdu un uzskata, ka šajā gadījumā privātas personas spekulē ar tādām vērtībām kā Lāčplēša goda zīme. „Tas mājiens ir arī uz Lāčplēša Kara ordeni, kas ir diezgan amorāli. Tam vajadzētu pielikt punktu,” teic bijušais politiķis.

Latvijas valsts aizsardzības fonds „Lāčplēsis” juridiski nemaz neeksistē

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Sandis Karelis Kasjauns.lv informēja, ka patiesībā tāda Latvijas valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” nemaz nav. Organizācija vārdus „Latvijas valsts aizsardzības fonds” oficiāli ir reģistrējusi tikai kā abreviatūru LVAF. Karelis informē:

„Organizācija ar nosaukumu „Latvijas valsts aizsardzības fonds „Lāčplēsis”” Uzņēmumu reģistrā (UR) nav reģistrēta. Nosaukums „Latvijas valsts aizsardzības fonds Lāčplēsis” tika reģistrēts 1996. gadā kā atklātais sabiedriskais fonds sabiedrisko organizāciju reģistrā. Taču 2005. gada 5. decembrī, atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likumam, šī sabiedriskā organizācija tika pieteikta ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā ar jauno nosaukumu „LVAF Lāčplēsis” kā biedrība.

Likums nosaka, ka reģistrējot biedrību un nodibinājumu nosaukumus, tie nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumiem, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība vai nodibinājums ir apveltīts ar publisku varu.  Šīs biedrības nosaukums atbilst likuma prasībām. Ja kāda biedrība savā darbībā izmanto citu - nereģistrētu nosaukumu, kas, iespējams, ir maldinošs, vai arī ar savu faktisko darbību rada maldinošu priekšstatu par tās saistību ar valsts iestādēm, tad šādā gadījumā jārīkojas būtu tiesībsargājošām iestādēm. UR kompetence ir subjektu reģistrēšana – tas ir reģistrācijas dokumentu likumības pārbaude, tai skaitā arī reģistrējamo nosaukumu atbilstību likumam. Savukārt, ja biedrība savā darbībā pārkāpj likumu, tad saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 57. pantā noteikto par šādas biedrības darbības izbeigšanu tiesā var vērsties prokurors.”

Skatieties video: Lāčplēša Goda zīmes pasniegšanas ceremonija pagājušajā gadā