Pārcelšanās pabalsts ļaus izvēlēties - palikt Latvijā vai doties prom

Jau ziņots, ka, lai novērstu situāciju, kad, izmantojot reģionālās mobilitātes jeb tā saukto pārcelšanās pabalstu, piemēram, Ludzas novada iedzīvotājs pārceļas strādāt uz Rīgu, atbalsts sākotnēji būs paredzēts tikai tiem darbiniekiem, kuru deklarētā dzīvesvieta vai izvēlētā darba vieta būs administratīvajā teritorijā ar augstāku bezdarba līmeni. To paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais noteikumu projekts, kas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Meņģelsone stāstīja, ka pabalstu ieviešana nebūs vērsta tikai uz lauku iedzīvotāju migrāciju no laukiem uz pilsētām, bet gan saglabās šo iedzīvotāju iespējas labāk iekļauties darba tirgū un tajā pašā laikā arī nemainīt dzīvesvietu vai palikt Latvijā, paturot iespēju turpināt dzīvi šajā valstī, kā arī reģionos.

"Iniciatīva ir sociālā pabalsta veida sasaiste ar darba tirgu, par ko jau sen runā darba devēji. Stingri jāraugās un nepieciešamas diskusijas par mobilitātes pabalsta piešķiršanas kritērijiem. Jāvērtē, vai pabalstu iespējams piešķirt tikai tad, ja darba vieta būs reģistrēta citā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles teritorijā nekā bezdarbnieka dzīvesvieta, jo, iespējams, ka arī viena novada (vienas NVA filiāles teritorijā) no attālāka lauku pagasta uz darbu reģiona centrā jāmēro aptuveni 40 kilometru ceļš, kas veido būtiskas izmaksas," teica LDDK ģenerāldirektore.

Pēc Meņģelsones sacītā, iniciatīvas bažas ir saistītas ar iedzīvotāju migrāciju un aizbraukšanu no attālākiem lauku reģioniem, kas tos padarītu par vēl vairāk depresīviem. Vienlaikus viņa atzīst, ka ekonomika un ražošana koncentrējas reģionālajos jeb attīstības centros. "Ja spēcīgas būs pilsētas, tad spēcīgs būs arī novads," uzsvēra LDDK vadītāj.