Ziema gaidāma nedaudz aukstāka un sniegotāka par pagājušo
Vairākas pazīmes dabā liecinot, ka ziema sāksies lēni, tās vidū gaidāms stiprs sals, bet ziema nebūs gara.
Sabiedrība

Ziema gaidāma nedaudz aukstāka un sniegotāka par pagājušo

Jauns.lv

2012.-2013.gada ziema būs vidēji par grādu aukstāka un sniega segas biezums būs vismaz par centimetru lielāks nekā pirms gada, prognozē dabas vērotājs Vilis Bukšs, norādot, ka ziema nebūs tik auksta un sniegota kā pirms diviem un trim gadiem.

Ziema gaidāma nedaudz aukstāka un sniegotāka par p...

Saskaņā ar viņa teikto ziemas sākumā sniega nebūs daudz, bet vēlāk netrūks nokrišņiem bagātu dienu. Decembris kopumā varētu būt jauks, ap Ziemassvētkiem gaidāmas arī aukstas dienas, kad gaisa temperatūra pazemināsies līdz -15 grādiem, un daudzviet Latvijā svētki būšot balti. Pirms Ziemassvētkiem, iespējams, būs vējains laiks un vietām stipra snigšana.

Vairākas pazīmes dabā liecinot, ka ziema sāksies lēni, tās vidū gaidāms stiprs sals, bet ziema nebūs gara un, vēlākais, marta vidū būs jūtama pavasara elpa. Ziemā neizpaliks atkušņi, līdz ar to ļoti dziļa sniega sega neveidosies un ziema kopumā būs mērena.

Lielākais sals iespējams janvāra beigās un februārī, kad termometra stabiņš var sasniegt -30 grādu atzīmi. Pavasaris būšot auksts, Lieldienas varētu būt ar nelielu salu un sniegu, paredz Bukšs.

Saskaņā ar Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" apkopoto informāciju skaitlisko laikapstākļu modeļu prognozes gaidāmajai ziemai patlaban neuzrāda ne lielas temperatūras, ne nokrišņu novirzes no normas. Varbūtība, ka ziema būs aukstāka un sniegotāka nekā parasti, ir tikpat liela kā varbūtība, ka būs silts laiks ar mazu sniega daudzumu.

Pagājušajā ziemā auksts laiks bija februārī - mēneša vidējā gaisa temperatūra bija četrus grādus zem normas, februāra sākumā valdīja spelgonis līdz -33 grādiem. Savukārt janvāris bija grādu siltāks, decembris - pat četrarpus grādus siltāks par ilggadējo vidējo rādītāju.

Līdz ar to 2011.-2012.gada ziemas vidējā gaisa temperatūra bija pusgrādu virs normas. Savukārt nokrišņu daudzums bija 167 procenti no normas, tādējādi tā bija nokrišņiem bagātākā ziema Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, lai gan lielākā daļa nokrišņu bija lietus.