Latviešu skoliņās ārzemēs pašlaik mācās 2,5 tūkstoši bērnu
Latviešu skoliņās ārzemēs patlaban mācās apmēram 2,5 tūkstoši bērnu, piektdien izskanēja pēc Demogrāfijas lietu padomes sēdes.
Viens no valsts nākamā gada diasporas politikas pīlāriem būs latviskās identitātes saglabāšana. "Ja kāds bērns ārzemēs vairs nemācēs latviešu valodu, tas kļūs par milzīgu šķērsli, lai atgrieztos ģimene," uzsvēra Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte.
Diasporas politikai nākamgad no valsts budžeta atvēlēti 323 tūkstoši latu, no kuriem Izglītības un zinātnes ministrijas ziņā būs 144 tūkstoši. Ārlietu ministrijai dažādu pasākumu īstenošanai saiknes uzturēšanai ar latviešiem ārzemēs paredzēti 34 tūkstoši, Kultūras ministrijai ‒ 45 tūkstoši, bet Sabiedrības integrācijas fondam ‒ 100 tūkstoši.
Pēc Ēlertes vārdiem, nedēļas nogales latviešu skolu skaits Eiropā pieaug ārkārtīgi ātri. Valsts atbalstīs mācību materiālu iegādi un skolotāju algošanu.
Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers informēja, ka Eiropas valstīs uzskaitītas 42 skoliņas, bet salīdzinājumam ‒ pirms desmit gadiem bijušas tikai četras. Tas liecinot, cik liels pieprasījums ir pēc latviskās izglītības.
"Patlaban latviešu skoliņās Eiropā mācās aptuveni 1300 bērnu, neskaitot Ameriku, Austrāliju. Kopā visā pasaulē varētu būt apmēram 65‒70 skolas, kurās mācās apmēram 2,5 tūkstoši bērnu. Tas aptver diezgan mazu bērnu daļu, skoliņu skaits gan aug, bet to tīkls neaptver visas bērnu vajadzības," sacīja Austers.
