Klāvs Olšteins viltīgi lobē „Lattelecom” monopolu
„Lattelecom” nespēj nodrošināt stabilu apraides kvalitāti, bet Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins likuma grozījumos cenšas atstāt spraugu monopolstāvokļa turpināšanai.
Viedokļi

Klāvs Olšteins viltīgi lobē „Lattelecom” monopolu

Jauns.lv

Trešdien deputāti atkal spriedīs par grozījumiem „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Lai gan atbildīgā komisija atbalsta konkurenci televīzijas virszemes apraidē, Satiksmes ministrija Klāva Olšteina personā cenšas ielobēt monopola turpinājumu.

Klāvs Olšteins viltīgi lobē „Lattelecom” monopolu...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma, ka likuma grozījumos jāiekļauj norma par konkurenci – proti, lai kopš 2014. gada ciparu televīzijas virszemes apraidi varētu nodrošināt vairāki komersanti. Pašlaik uz šo biznesu monopoltiesības ir „Lattelecom”, kas iekasē pa 650 000 latu gadā no četriem bezmaksas (pagaidām) televīzijas kanāliem.

„Komisija lūdza Satiksmes ministrijai sagatavot grozījumus tā, lai būtu īstenots konkurences variants. Saņēmām divus variantus,” Kasjauns.lv teic Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Ministrija parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina personā komisijai tomēr iesniegusi likuma pantu divās redakcijās: viena paredz konkurenci, bet otra – ka viss paliek vecam jeb apraidi joprojām nodrošina viens komersants. „Satiksmes ministrija ir atstājusi iespēju izlemt deputātiem,” Kasjauns.lv skaidro Olšteins. Mūrniece teic, ka Olšteins pirms tam plenārsēdē informējis, ka būs divi varianti, tā ka pārsteigums nav bijis.

Kāpēc tomēr ministrija cenšas radīt iespēju monopola turpināšanai – sak, ja nu Saeima nobalso par šādu variantu – skaidrs nav. Cilvēktiesību komisija par šiem jautājumiem spriedīs 21. novembrī un joprojām atbalsta konkurenci.

Šajā gadījumā Olšteins vismaz nav slēpis savus plānus, atšķirībā no kādreizējās Tautas partijas aktīvistes, Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces. Viņu tiesa atzinusi par vainīgu dienesta viltojumā un piespriedusi naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi komisijas 2009. gada 1. septembra sēdes protokolu. Toreiz deputāti komisijas sēdē apspriestos Krimināllikuma grozījumus nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā bija norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot, līdz ar tālāka virzīšana nobremzēta.

Māris Puķītis/Evija Trifanova/LETA, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva